Nikotīns tuvākā nākotnē tiks izmantots daudzu slimību ārstēšanā.
Džeims Jangs, kurš nodarbojas ar nikotīna ietekmes pētīšanu uz asinsvadiem, jau kopš studenta gadiem cenšas pierādīt nikotīna kaitīgo dabu, tomēr viņa eksperimenti aizvien nonāca strupceļā.
«Reiz Džeims atnāca pie manis un teica, ka viņa projekts ir pilnīgi un galīgi izgāzies», — stāsta Janga partneris profesors Džons Kuks, — «Es pajautāju viņam, vai aparatūrai kāda vaina, bet Jangs atteica, ka ar aparatūru viss ir kārtībā, tikai saņemtie pētījumu rezultāti neatbilst gaidītajam.»
Iegūtie rezultāti bija pārsteidzoši negaidīti un lauza stereotipu par nikotīna kaitīgumu.
Pirms pētījumu uzsākšanas Kuks un Jangs uzskatīja, ka nikotīns nelabvēlīgi ietekmē smēķētāju veselību, tomēr iegūtie rezultāti parādīja pretējo — nikotīns labvēlīgi ietekmē asinsriti!
Lai par to pārliecinātos, pētnieki veica virkni eksperimentu ar pelēm, t. i. — pārbaudīja, kā nikotīns ietekmē laboratorijas peles. Izmantoja ar plaušu vēzi un asinsrites traucējumiem sirgstošas peles.
Eksperimentatori konstatēja, ka nikotīns veicinājis asinsvadu atjaunošanos un kopumā uzlabojis peļu pašsajūtu.
Tā vien šķita, ka peles pēc nikotīna devas izjuta enerģijas pieplūdumu.
Profesors Kuks pieļauj, ka nikotīnu var izmantot brūču dziedēšanai, diabēta un asinsrites traucējumu ārstēšanai.
Pašlaik zinātnieki mēģina noskaidrot, vai nikotīns var palīdzēt tikt galā ar neiralģiju, Parkinsona slimību un Tureta sindromu.
Vēl es kaut kur lasīju, ka nikotīns uzlabo koncetrēšanās spējas, atmiņu, kā arī palīdz pret depresiju.
Bet kā tad paliek ar vispārzināmajām atziņām par nikotīna kaitīgumu? Zinātnieki nesteidzas atbildēt. Viņi vien atgādina, ka tabaka satur vairāk nekā 4 000 ķīmisku komponentu. Cik daudz no tiem ir dziedinošo, — vēl jānoskaidro.
