Neetiskie eksperimenti psiholoģijā 2 (turpinājums sekos)18

1924 gadā Carney Landis Minesotas universitātes psiholoģijas studiju absolvents attīstīja eksperimentu , lai noteiktu, vai dažādas emocijas veido specifiskas sejas izteiksmes, kas raksturīga tieši šai emocijai. Mērķis bija redzēt vai visiem cilvēkiem ir līdzīga sejas izteiksme, kad tie izjūt riebumu, prieku utt.

Lielākā daļa eksperimenta dalībnieku bija studenti uz viņu sejām tika uzzīmētas melnas līnijas, lai redzētu sejas muskuļu kustības. Tad viņi tika pakļauti dažādiem stimuliem, kas bija izveidoti, lai radītu spēcīgu reakciju. Kad dalībnieks reaģēja, viņu nofotogrāfēja Landis. Dalībniekiem vajadzēja ostīt amonjaku, skatīties pornogrāfiju, likt rokas varžu pilnā spainī, tomēr lielāko ažiotāžu sacēla eksperimenta pēdējā daļa. dalībniekiem parādīja žuruku un tika dota komanda nocirst tai galvu. Kamēr visi kā viens atzina ideju par neatbalstāmu, beigās viena trešdaļa dalībnieku to izdarīja. Krāsas sabiezināja tas, ka neviens īsti nezināja kā lai to izdara humānā veidā, tādēļ dzīvniekipirms nāves izjuta lielas ciešanas. Landis pats nocirta galvu žurkām , kad citi studenti atteicās.

eksperiments nepierādīja, kad ir kaut kāda unikāla sejas izteikksmju sistēma, kad mēs reaģējam uz kaut ko. Pētījums vairāk pavērsās uz to, ka šādā situācijā cilvēki ir gatavi darīt gandrīz visu, ja vien viņiem palūdz


P.S videoa atslodzei, galvenais dariet, ko prasa