Sveiks, mans upuri, tuvāk nāc,
Ja vēlies zināt kāds man vārds.
Vai jūti šo tumsas dvesmu?
Nāve pamestā es esmu.
Visiem sirdīs nesu bailes,
Rokās turu šķēpus smailus.
Nogalinu kā vien spēju,
Darbs man tāds - es nonāvēju.
Dzirdi klusinātus trokšņus?
Redzi asinis un mošķus?
Tava kārta pienākusi,
Mirsi tu pavisam klusi!
Pat ja žēlastību lūgsi,
Nolādēts tāpat tu kļūsi.
Izredžu tev nav nekādu,
Nogalināšu ar prātu.
Caurduršu es tavu sirdi,
Skaļā balsī spiedzot MIRSTI !
Nemanot bez elpas būsi,
Vēlāk tārpu saēsts pūsi.
Nāve vienmēr dara savu,
Neliec atnākt tai ar varu!
Katram nāks diena, pīta putekļos melnos,
Kad nāksies izkūpēt mums pelnos...
