Tev kaut kad pagātnē bija attiecības, kas bija dārgas. Laiks iet, tagad Tev blakus ir cits cilvēks - nenoliedzami mīļš un dārgs, bet varbūt Tu esi viens un tas, kas bija pagātnē, pēc šīs laika distances izskatās tik nostaļģiski pievilcīgs!
Nav viegli aizmirst to, ko esi mīlējis24
Brīžos, kad ir grūti, Tu tomēr par šo bijušo mīlestību tā kā drusku pasapņo, tā kā atceries kaut kādus kopīgus mirkļus...Bet pilnīgi iespējams, ka Tu par bijušo mīlu domā katru dienu un Tev tā ir tikpat dziļa un karsta kā toreiz, kad bijāt vēl kopā.
Un tad pienāk viens brīdis, kad Tu, piemēram, Viņu satiec nejauši uz ielas, vai draugos.lv paslepšus ielūkojies viņas profilā, vai vienkārši tā sanāk, ka atjaunojas jūsu kontakti un tad? Ko tad?
Patiesībā diezgan bieži mūsu izbijušās karstās mīlas no jauna satiktas liek nepatīkamā šokā attapties no sapņa un nodomāt - Ak dies, ko es šitajā kādreiz biju ieraudzījusi? Vai - paldies Dievam, man ir sieva un bērns un šī meitene ir bijusi vienkārši pārpratums...
Bet var jau būt, ka sajūti atkal tauriņus vēderā un Tev ir vienalga, kas būs rīt, jo vēlies būt kopā ar savu sirds dziļumos izsapņoto sapni kopā līdz mūža galam.
Vai ir mīlestība, kas nekad nebeidzas?
Vai tās ir tikai mūsu fantāzijas par dārgām attiecībām pagātnē, ko izcelt saulītē ikreiz, kad tagadējā dzīvē kaut kas neiet?
Vai tas ir bijis kaut kas tik smeldzīgs un sāpīgs, ka šīs rētas nekad nesadzīst?
Tas ir sarežģīti un grūti....un trakākais, ka laikam ejot, Tu saproti, ka neesi ticis vaļā no tā cilvēka un domā par viņu bez maz vai katru mīļu brīdi, pat tad, ja Tev jau ir iesākušās jaunas attiecības. Un gribas visu laiku tās salīdzināt ar iepriekšējām, neapzināti, bet gribas.
Kādu dienu satiku savu bijušo meiteni...mēs bijām kopā gandrīz 8 gadus! Mēs izšķīrāmies bez skandāliem, tāpat vien. Protams vēl kādu gadu satikāmies ar pārtraukumiem, Jūs taču saprotiet, ko gribēju teikt... nebija viegli, satiekot viņu pēc ilgāka laika, un likās, ka pat īsti nav par ko runāt, kaut arī skaitamies draugi.
Paturiet, to, kas Jums ir dārgs, jo tad, kad tā vairs nebūs, tad jau būs par vēlu...