Kas tad ir narkomānija?
Narkomānija ir farmokomānijas veids. Tulkojot no grieķu valodas – NARKOO – sastingums, nejūtīgums, pārakmeņošanās un MANIA – ārprāts, kaisle. Narkomānija – asi izteikta, slimīga atkarība no narkotiskajām vielām. Ir ļoti daudz narkotisko līdzekļu veidi, tie var būt augu valsts vai sintētisku vielu ( mākslīgas) izcelsmes.
Saskaņā ar oficiālo sarakstu ir 60 īpaši bīstamu narkotiku. Apmēram 75 % narkomānu ir vīrieši un narkomāna vidējais vecums ar katru gadu samazinās. Pusaudzis narkomāns tagad vairs nav retums, kaut kādā ziņā tā jau ir kļuvusi par modes lietu, dzīves stilu.
Kas gan pamudina cilvēku (bērnu) pirmo reizi pamēģināt narkotikas?
Daudzi atzīstas, ka tas ir noticis grāmatas vai žurnāla iespaidā, bet pārsvarā tas notiek "kompānijas pēc" (dzīvē viss ir jāpamēģina) . Diemžēl bieži cilvēki neaptver kādu ļaunumu sevī nes narkotikas un cik bīstama ir tieši pirmā deva. Ir labi, ja tā izraisa nepatiku, bet bieži vien cilvēkam rodas “ jaunas “ izjūtas, gluži kā alkohola reibums. Parasti pēc pirmās reizes ir pārliecība, ka tā bija pirmā un pēdējā reize, bet dažas narkotikas (heroīns ) izraisa fizisku un garīgu atkarību jau pēc pirmās devas, un pēc tam rodas ar katru reizi aizvien lielāka un lielāka nepieciešamība pēc narkotiku devas. Tā arī rodas narkotiku atkarība. Psihiskās atkarības gadījumos, pārtraucot lietot narkotikas, rodas emocionāls diskomforts (depresija), bet fiziskas atkarības gadījumos izpaužas abstinences sindroms: paaugstināta nervozitāte, palēlināts pulss, var būt caureja, lauzošas sāpes visā ķermenī, bezmiegs. Tādu stāvokli izturēt ir ļoti grūti un narkomāns atkal meklē sev jaunu devu. Narkotiku pārdozēšanas gadījumos ir iespējams letāls iznākums. Tikai nedaudzi narkomāni var normāli strādāt un iekārtot savu personīgo dzīvi (pirmām kārtām iegūt veselu bērnu), tāpēc nevajag ticēt narkomānu solījumiem -, ka atkarības un seku no narkotiku lietošanas nav un, ka jebkurā mirklī var apstāties. Tie ir meli!