Latvijas Republikas Augstākā Padome nolēma nodibināt Aizsardzības ministriju. 13. novembrī deputātu vairākums nobalsoja par Aizsardzības ministrijas izveidošanu. 19. novembra sēdē par pirmo atjaunotās Latvijas Republikas Aizsardzības ministru iecēla Tālavu Jundzi. Aizsardzības ministrija tika veidota uz Sabiedrības drošības departamenta bāzes, pārņemot tās materiālās vērtības un pieņemot darbā lielāko daļu departamenta darbinieku. Aizsardzības ministrijas tiešā pakļautībā nonāca arī valsts aizsardzības spēki, Nacionālā Aizsardzības akadēmija, kā arī citas ar valsts drošību saistītas struktūras.
Pašreizējais NBS komandieris ir ģenerālmajors Juris Maklakovs
Galvenie NBS (Nacionālo bruņoto spēku) uzdevumi Aizsargāt Latvijas Republikas suverenitāti, teritoriālo nedalāmību un tās iedzīvotājus no agresijas Nodrošināt valsts sauszemes teritorijas, jūras un gaisa telpas neaizskaramību Piedalīties starptautiskajās miera nodrošināšanas operācijās Nodrošināt personālsastāva un armijas rezervju apmācību; Piedalīties valsts apdraudējuma un krīzes situāciju novēršanā. Citu neparedzētu uzdevumu veikšanā NBS drīkst iesaistīt tikai ar Ministru kabineta rīkojumu.
Personālsastāvs un struktūra Nacionālie bruņotie spēki ir militāro vienību kopums, kuru veido militāri organizēta, apmācīta un apbruņota tautas daļa. Personālsastāvu komplektē tikai no 18 gadu vecumu sasniegušiem Latvijas Republikas pilsoņiem. NBS personāls miera laikā sastāv no profesionālā dienesta karavīriem, zemessargiem, militārajiem un civilajiem darbiniekiem, un NBS rezerves karavīriem. NBS rezervi veido militārajam dienestam pakļautie Latvijas Republikas pilsoņi, kas ieskaitīti NBS rezervē. NBS rezerve tiek mobilizēta kara laikā. NBS dien 5052 profesionālā militārā dienesta karavīri, no kuriem 1817 ir kareivji un dižkareivji, 1940 instruktori un 1295 virsnieki. Sauszemes spēkos dien 952 karavīri, Jūras spēkos dien 552, bet Gaisa spēkos - 291. Latvijas Republikas Zemessardze sastāv no 550 karavīriem un 10 642 zemessargiem. NBS Apvienotais štābs NBS Komandiera Personīgais štābs NBS Štāba bataljons Sauszemes spēki Jūras spēki Gaisa spēki Zemessardze Speciālo uzdevumu vienība Militārā policija Nodrošinājuma pavēlniecība Mācību vadības pavēlniecība
Dalība Starptautiskajās miera uzturēšanas misijās Lai apliecinātu Latvijas apņemšanos būt ne tikai drošības patērētājiem, bet arī aktīvi iesaistīties drošības uzturēšanā citās valstīs, Latvijas Bruņotie spēki piedalās starptautiskajās miera uzturēšanas misijās, tādējādi dodot lielu ieguldījumu gan Latvijas drošības gan NATO labā. Šobrīd (2009.) Latvija piedalās 4 Starptautiskajās miera uzturēšanas misijās NATO vadītie Starptautiskie drošības atbalsta spēki (ISAF) Afganistānā. ES militārā operācija „ALTHEA” Bosnijā un Hercegovinā. EDSO novērošanas misija Gruzijā. NATO vadītie spēki „Kosovo Force” (KFOR) Kosovā Koalīcijas spēku vadītā operācija „Operation Iraqi Freedom” (OIF) Irākā, tika veiksmīgi izpildīta un 2009. gadā Latviešu karavīri pameta Irāku NBS vienības ir iekļautas arī NATO Reaģēšanas spēku (NRF) un ES Kaujas grupas sastāvā. Modernizācija Saeima 2003. gadā ir pieņēmusi Valsts aizsardzības koncepciju, bet Ministru kabinets akceptējis pakāpenisku NBS profesionalizāciju. 2006. gadā obligāto militāro dienestu (OMD) pilnībā nomainīja profesionālais militārais dienests (PMD). NBS prioritāte ir izveidot nelielu, bet mobīlu, augsti motivētu, labi apgādātu un tehnoloģiski attīstītu vienību kopumu, kas spētu ātri reaģēt uz mūsdienu draudiem. Ir izstrādāta jaunā NBS struktūra un attīstības plāni. Ir iegādāti jauni formastērpi un strēlnieku ieroči. Pašlaik NBS tiek attīstīti, lai kvalitatīvi pildītu savus pienākumus un uzdevumus.
