Lego. Kas tik no šī netika meistarots. Viskvēlākie arhitekta sapņi ar šī palīdzību tika īstenoti. Roboti, lidmašīnas, karabāzes, mājas – ir tikai nedaudzās lietas, kuras nodarbināja manu prātu tajā laikā.
Tamagočī. Nevarētu teikt, ka tā bija mana kvēlākā aizraušanās, taču ja visiem tad arī man to grībējās. Atceros, laikus kad skolotājas karoja ar šīm mantiņām.
Agrāk mans favorītžurnāls. Atzīstos, esmu to arī abonējis. Vienmēr ar nepacietību gaidīju kad (ja nemaldos) otrdienā atnāks pastnieks un to atnesīs. Es tikko pielēcis no gultas, ziemā vienās apenēs skrēju uz pastkasti paķert ilgi gaidīto žurnālu. Pirmajā lapā vienmēr bija uzlīme un pa vidu divi plakāti. To es skaidri atceros :D
Bērnība, manuprāt, tomēr ir tas jaukais kas mums katram ir. To novērtējam mēs par vēlu, t.i. tad kad esam jau lieli un saprotam, ka nu ir laiks pašiem veidot savu karjeru, ka vecāki vairs nebūs klāt katrā brīdī. Bērnība ir tas neaizmirstamais bezrūpības laiks, kad viss šķiet jauks un skaists. Bērnībā mēs principā neredzam tās lielās problēmas, kuras sastopam pieaugot, tāpēc necenšamies pieaugt par ātru. Izbaudām katru brīdi, it īpaši bērnību.
Paldies. Arlabvakaru.
*Vai ir nepieciešamība pēc otrās daļas?
kaučuka bumbiņas. ta tik bija laba lieta. starpbrizos zeme ribeja no bumbiņu metasanas
Man agrāk bija ļoti daudz fišku, bet nesaprotu, kur visas palikušas. 
es vel pagāšnedēļ mētāju kaučak bumbiņu!
tā vien liekas, ka esi izdzīvojis manu bērnībvu...
Njā . Atsauc vecos labos laikus . :)
Labs raksts . ;)
Biežāk vēlētos šadus . :)
Kutvai lai atkārtojas . :)
Atceros, ka man bija ne tikai lego kluči bet arī metāla konstruktori, kuri man netrūka. No tiem nereti tapa tādi brīnumi, kādus ar lego nedabūsi gatavus.
Uff.. :D Laimīgais/-ā tev ir tamagučī! Lai gan man ir tikai 12 gadi labprāt dabūtu šādu mantiņu it īpaši pikačū veidolā xDD Tā kā tev paveicies :D.. Raksts ir ļoti labs gandrīz visas mantiņas atpazinu arī savos 12 gadiņos :)
Sakrita viss izņ*t spico žurnālu un tamagoči. Tamagoči vispār nekādu interesi neradīja un no žurnāliem abonēta tika "Mana" (ja kāds vēl tādu atceras :D )
Lasot šo rakstu pārņēma jaukas atmiņas, bet tajā pašā laikā sāku domāt, ko mūsdienu jaunatne atcerēsies no savas bērnības- datoru, zvilnēšanu pie zilā televizora ekrāna un tml.?
Neapskaužu bērnus, kuri nav izbaudījuši visus šos priekus.
P.s. es vēl šad tad uzspēlēju novusu.
dīvaini, bet tās bērnības atmiņas tik ātri izgaist un tas ir tiešām skumji, laikam, toreiz tas viss jaukais, jaunatklātais likās tik pašsaprotams un pastāvīgs.
