Sveiki. Šodien izdomāju, ka būtu interesanti pastāstīt par manu bērnību. Bet ne to bērnību kura skar tikai mani, bet kura varētu būt bijusi saistīta arī ar jums. Šajā rakstā es publicēju lietas un spēles, kuras man asociējās ar manu un ļoti iespējams, ka arī ar jūsu bērnību.
*Ja šajā rakstā esat pamanījuši kaut ko atpazīstamu vai nostalģisku, piedāvāju jums ar to padalīties komentāros.
http://www.spoki.lv/aktuali/Mums-tas-kadreiz-bija/367168">Te nākošais raksts
Kubiks rubiks. Zinot to, cik šo mantiņu tika pārdots visā pasaulē, tad nav brīnums kāpēc viņa ir nonākusi arī manās rokās. Bērnībā tā bija vienveidīgā grozīšana, taču tagad jau var sacensties ar skolasbiedriem uz laiku :D
Novuss. Lēnām augot, manā dzīvē ienāca arī šis. Šī spēle man iemācīja to, ko visi sauc par haļavu.
Manuprāt, populārākie elki tajos laikos. Pokemoni un digimoni. Personīgi es atceros tos laikus kad man bija tāds režīms. 8-14 skola, bet 16:00 obligāti multeņu laiks. Nereti šīs multenes arī bija pokemoni.
Mainīšanās ar uzlīmēm. Cik, gan populāra šī nodarbe bija agrāk! Gandrīz katram bija savs uzlīmju albumiņš, kuru viņš lepni rādīja citiem, kā arī piedalījās mainīšanās darījumos.
Monopols. Spēle, kura mācīja racionālāk domāt un veikt pirmās mahinācijas ar naudas līdzekļiem :D
Kaučuka bumbiņas. Bieži vien tikko iegādājās kādu, tad nepaiet ilgāks laiks, kad tā jau ir kaut kur pazudusi.
Kā jau puisim, man arī bija bumbiņpistole. Ar šito verķi rokās es pirmo reizi iepazinos ar reketu :D (vai ne) Patiesībā sacaurumotais papīrs un dažādas bundžas ir manas trakākās izdarības.
Jā arī fiškas ir bērnības sastāvdaļa. Nepazīstu nevienu vienaudzi, kuram nav bijis ar tām sakars. Uz īsto vai neīsto, bet paklapēt prieks.
Ziepju burbuļi. Kad pudelīte bija tukša, sākās fizikālie eksperimenti, kuru gaitā tika atklātas burbuļu šķidruma un šampūna īpašību līdzība.
Radio vadāmās mašīnītes. Es biju tas laimīgais kuram bija veselas trīs. Ķūningotas ar uzlīmēm pēc īpaša pieprasījuma. Pa kādām tik vietām nav mēģināts braukt. Patiesībsakot, viņas vēl joprojām rada manī interesi.
Man viss tas pats, tikai ne tā uzlimju grāmatiņa! un par to novusu tev pilnīga taisnība - es arī no viņa uzzināju kas ir halava! :D
Eu, SĪKIE, skataties, kas mums bija, a jums tādu nav!
Milzīgs+++
Patīkamas atmiņas...
kaučenes , fiškas ( ha ha , bija palikušas vienreiz bikšu kabatā mazgājot, pēc tam tētis ilgi lamājās jaucot vašmašīnu), NOVUSS, multeņu laiks 
man bija nevis kubiks rubiks, bet tāds garens, cilindrveida, un tad tur vajadzēja vienā strīpiņā dabūt vienādas krāsas bumbiņas :)
Atceros, ka man bija ne tikai lego kluči bet arī metāla konstruktori, kuri man netrūka. No tiem nereti tapa tādi brīnumi, kādus ar lego nedabūsi gatavus.
Sakrita viss izņ*t spico žurnālu un tamagoči. Tamagoči vispār nekādu interesi neradīja un no žurnāliem abonēta tika "Mana" (ja kāds vēl tādu atceras :D )
Uff.. :D Laimīgais/-ā tev ir tamagučī! Lai gan man ir tikai 12 gadi labprāt dabūtu šādu mantiņu it īpaši pikačū veidolā xDD Tā kā tev paveicies :D.. Raksts ir ļoti labs gandrīz visas mantiņas atpazinu arī savos 12 gadiņos :)
Latvijā visi laikam aug pēc vienas "programmas" , tikai mūsu bērni spokos liks rakstus kas pavisam atšķirsies no tā kas mums toreiz bija svarīgs :)
dīvaini, bet tās bērnības atmiņas tik ātri izgaist un tas ir tiešām skumji, laikam, toreiz tas viss jaukais, jaunatklātais likās tik pašsaprotams un pastāvīgs.
pirms lego klučiem bija arī dzelzs konstruktori ;D
labs raksts. tā ir arī mana bērnība :)
Lasot šo rakstu pārņēma jaukas atmiņas, bet tajā pašā laikā sāku domāt, ko mūsdienu jaunatne atcerēsies no savas bērnības- datoru, zvilnēšanu pie zilā televizora ekrāna un tml.?
Neapskaužu bērnus, kuri nav izbaudījuši visus šos priekus.
P.s. es vēl šad tad uzspēlēju novusu.
