Vectēvs – Provansas grāfa ārsts – sniedza Mišelam mājas izglītību, ko jauneklis papildināja medicīnas studijās Monpeljē universitātē un ceļojumos pa Eiropas pilsētām. Mišels de Nostradams guva tam laikam neraksturīgus panākumus cīņā pret epidēmijām Bordo, Tuluzā un Larošelā. Tomēr ar mēri nomira viņa sieva un divi bērni.
Par Nostradama ārstēšanas metodēm sāka interesēties inkvizīcija, un ārsts bija spiests bēguļot no pilsētas uz pilsētu. 1547. gadā viņš apmetās Salonas pilsētiņā Aviņonas tuvumā, kur otrajā laulībā viņa ģimenē piedzima seši bērni.
1555. gada iznāca Nostradama pareģojumu grāmata "Centūrijas", kur autors senfranču dzejas pantos katrēnos diezgan miglaini izteica nākotnes pareģojumus no 1555. līdz 3797. gadam. Grāmata guva ievērību "ar atpakaļejošu datumu". Uzmanību tai pievērsa traģisks notikums.
Francijas karaļa Indriķa II (1519-1559) galmā gatavojās svētkiem. Augstmaņi svinēja uzreiz divējas kāzas: Indriķa māsa Margarita laulājās ar Savojas hercogu, bet meita – ar Spānijas karali Filipu II. Svinību greznākais pasākums – trīs dienas ilgais bruņinieku turnīrs. Trešās dienas vakarā Indriķis II izsauca uz divkauju skotu gvardes kapteini grāfu Montgomeriju. Sadursme ieilga – neviens no pretiniekiem nespēja pieveikt otru. Grāfs ierosināja vienoties par neizšķirtu, bet karalis spītīgi pieprasīja turpināt cīņu. Skatītāji, kas bija ielenkuši laukumu, redzēja, ka jaunais kapteinis atsakās cīnīties. Indriķis II apvainoja viņu gļēvulībā, un kapteinis atkal ņēma rokā šķēpu. Pretinieki aizjāja katrs uz savu pusi, lai pēc tam ar kliedzieniem trauktos viens otram pretī. Laukuma centrā zirgi saslējās divkājās. Montgomerija šķēps caursita karaļa zelta bruņucepuri un caururba Indriķa kreiso aci. Pēc desmit dienām karalis, būdams bezsamaņā, nomira. Visu laiku blakus valdniekam atradās galma mediķis Mišels de Nostradams. Pirms apbedīšanas Indriķa II ķermeni pārklāja ar zelta vairogu, uz kura bija attēlots lauva. Tajā brīdī kāds atcerējās savādo pareģojumu. To karalim bija izteicis galma mediķis, kas ārstniecībā lietoja paša gatavotas zāles, kā arī zināšanas astroloģijā:
Jaunais lauva uzvarēs veco
Kaujas laukā turnīrā.
Viņš caururbs tam aci
Caur zelta būri.
Pēc tam vecais lauva Mirs briesmīgā nāvē.
Šis pareģojums ierakstīts "Centuriju" grāmata, ko Nostradams bija uzdāvinājis savam pavēlniekam. Toreiz pravietiskos vārdus neievēroja, tagad informēti bija visi. Galminieki tenkoja, ka Nostradams ir melnais mags, kas piebūris monarha nāvi. Parīzes pūlis dedzināja "burvja" portretus. No inkvizīcijas Nostradamu pasargāja tikai Eiropas valdnieku interese par astroloģiju.
Kā uzskata daudzi pētnieki, Nostradama pareģojumi nav sarindoti hronoloģiskā secībā. Tie rakstīti senfranču valodā un šifrēti. Astrologs savulaik norādīja, ka varētu ikvienam katrēnam dot precīzus datus, nosaucot notikumu laiku, bet tas nebūšot visiem pa prātam. (Pareizāk sakot – daudzus tas novedīs līdz neprātam.) Nostradams brīdināja, ka viņa "Centuriju" skaidrošanai vajadzīgas nopietnas zināšanas.
Mūsdienās "skaidrošana" kļuvusi par komerciālu pasākumu. Simtiem astrologa tulkotāju padarījuši viņu par vēstures muļķi. Pieminēšu dažus atšifrējumus, kas, manuprāt, tomēr nerunā pretī veselajam saprātam.
Tuvu pie Itālijas piedzims imperators.
Kura darbi impērijai dārgi maksās.
Vērojot ļaudis, kurus viņš pulcēs ap sevi,
Sacīs – ne princis, bet miesnieks.
Cik daudz kareivju tavu tiks nokauts.
Lielisko miesniek, nesekmīgā karā!
(Napoleons Bonaparts, dzimis Korsikas salā, sakauts Krievijā, pēc tam pie Vaterlo, upurējis karagājienos miljonu franču.)
Rietumos perinās briesmīgs karš.
Nākamā gadā uznāks tik briesmīgs mēris,
Ka neļauns, ne vecs, ne kustonis nepaliks dzīvs.
Francijā asinis, uguns, Merkurs, Marss, Jupiters.
(Pirmais pasaules karš? Tomēr mulsina vārds "mēris". Vai tas būtu simbols visām nelaimēm, kas posta karā ierautu zemi? Daži Nostradama pētnieki ar mēri saprot revolūciju Krievijā.)
Spānija!... Lielās sagrāves gadi,
Bet vēlāk — kārtība un stingra vara...
Divas armijas karo un kalpo naidīgiem spēkiem,
Un bēgli baidās iekrist bezdibenī.
(Pilsoņu karš Spānijā. Briesmas, kas draudēja republikāņiem, atkāpjoties pāri Pirenejiem uz Franciju.)
Valsts neiegāzīsies dziļā bezdibenī. Izlēmīgais Franka sasauks draugus. Lai diplomātu nepatika izzūd: Spānija dzīvo ar tradīciju spēku.
2008. gada pareģojums
Kāds joprojām meklē sev attaisnojumu
Un grūti atsakās no netīrām vēlmēm,
Reliģijas ir šokā un atsakās no saviem murgiem,
Slāvus, kā uzvarētājus godina.
Viss mainījies ir un slēptais ir atklāts,
Mazāk ir ciešanu, nāves ir aizmirstas,
Pravieša tautām nosauktais laiks ir atzīts,
Kas neatzīs, tiem dzīvības nebūs.
Miers un labums būs slāviem
Tie neradīs Derībā pretrunas,
Noziedzniekiem beidzot kļūs kauns,
Viņu neticībā laimi tiem neredzēt
Kur Derības nav, būs bailīgi dzīvot
Debesu vēstnesis izsakās skaidri:
Laimes jums nebūs, ja lepnība valdīs
Nelaimes atnāks vēl vairāk kā iepriekš.
Turībā garīgas uzvaras negaidi,
Nepiedot, tas ir slikti pavisam.
Vēl daudz pēc būtības atriebes kauju
Un daudzi ies bojā no ierašām ļaunām.
Tas ta lai var salidzināt vai ta bija vai nebija :)
