Daudz lkaika pavadiijaam kopaa
Divataa..Tikai Tu un es...
Tu mani apskaavi
Un es sajutu Tavu kjermenja siltumu,
Sajutos maza, bet aizsargaata...
Nekam vairs nebija noziimes
Tikai Tev un man...
Mums...
Ar katru acu skatu un smaidu,
Ar katru pieskaarienu un skuupstu
Es Tevi iemiileeju arvien vairaak
Un vaiiraak...
Bet Tu...
Bet Tu kljuvi arvien veesaax,
Arvien vienaldziigaax...
Saapes sazjnjaudz manu sirdi,
Es gribeeju kliegt...
Asaras riteeja paar maniem vaigiem,
Bet Tev bija vienelga...
Tu tikai noteici:
"Taada ir dziive, mazaa!Pierodi!"
Un aizgaaji neatskatiidamies...
Es sajutu saapes...Nezjeeliigas saapes...
Bet es centos buut stiprs,
Es sakopoju visus speekus
Un ar paceltu galvu dziivoju taalaak,
Kat ieksheeji mirstu vai nost
Aiz miilestiibu, ko pret Tevi juutu...
Tas tieshaam bija kaa sapnis...
Skaists, bet gaistosh... :(