Merkurs3

Merkurs, kas ir nosaukts par godu romiešu Dievu ziņnesim, ir Saulei vistuvākā planēta. Kā pamatodams savu vārdu, Merkurs apriņķo apkārt Saulei nieka 88 dienās, salīdzinot ar 365 dienām, kuras veic Zeme. Merkurs ceļo kosmosā ar ātrumu gandrīz 50 km sekundē, kas ir ātrāk, nekā jebkura cita planēta Saules sistēmā. Merkura virsmas temperatūra svārstās no svelmainiem 467 Celsija grādiem līdz vēsajiem 183 Celsija grādiem.

Līdzīgi kā mūsu Mēness, šī planēta ir nosēta ar krāteriem, rādot neskaitāmas rētas no daudzajām sadursmēm ar meteoriem. Tāpat tās garozu pārklāj vecās lavas plūsmas un pēdas no virsmas trīcēm. Lai gan Merkuram ir ļoti maz atmosfēras, zinātniekiem ir izdevies atrast ūdens ledu dziļo krāteru iekšienē šīs mazās karstās lodes ziemeļu un dienvidu polos.

Merkuru ir apmeklējis tikai kosmosa kuģis Mariner10, kas lidoja gar planētu trīs reizes 1974. un 1975.gadā. Mariner10 ir ienesis kartē apmēram pusi no Merkura virsmas. Šo izmeklējumu laikā arī tika atklāta Merkura plānā atmosfēra un magnētiskais lauks. Merkura atmosfēra sastāv no atomiem, kurus no planētas virsmas ir uzcēluši Saules vēji. Par cik Merkurs ir tik karsts, šie atomi ātri pazūd kosmosā. Atšķirībā no Zemes un Venēras stabilās atmosfēras, Merkura atmosfēra tiek visu laiku papildināta. Pārsteidzoši, bet Merkura ziemeļu pola novērojumi (reģions, kuru nav izpētījis Mariner10) uzrāda, ka dziļākajos krāteros, kur netiek Saules gaisma, ir saglabājies ūdens ledus.

Vispārēji fakti