Mēness8

Par Mēnesi cilvēki ir jūsmojuši kopš laiku laikiem. Paskatoties uz Mēnesi pat ar neapbruņotu aci ir redzami divi dažādi Mēness virsmas veidi: diezgan spilgtas augstienes un tumšākas zemienes. 17.gadsminta vidū zinātnieks Galileo Galilejs, kā arī citi agrīnie astronomi, apskatot Mēnesi caur teleskopu atklāja, ka tā virsma ir klāta ar neskaitāmiem krāteriem. Tāpat jau agrāk tapa skaidrs, ka Zeme ir blīvāka, nekā Mēness. Par cik interese par Mēnesi parādījās stipri agrāk, nekā aizsākās mūsu kosmiskā ēra, Mēness ir visvairāk izpētīts kosmiskais objekts Saules sistēmā, neskaitot Zemi. Šie pētījumi ļāva izprast ne tikai Mēness, bet arī citu planētu ģeoloģisko struktūru un sastāvu kopumā.

1969.gada 20.jūlijā, Neils Armstrons, amerikāņu astronauts, kļuva par pirmo cilvēku, kurš spēra savu kāju uz Mēness virsmas. Viņam sekoja Edvins Aldrins; viņi abi bija misijas Apollo11 astronauti. Mēness debesis vienmēr ir melnas, jo, lai būtu gaisma, ir nepieciešama atmosfēra, kuras uz Mēness nav. Viņi, kā arī citi, kas nolaidās uz Mēness, piedzīvoja „bezatmosfēras” efektu un izjuta gravitācijas starpību, kas atšķirībā no Zemes, sastāda tikai vienu sesto daļu.

Mēness nozīmi Zemes iemītnieku dzīvē nevar nenovērtēt. Mēness atbild ne tikai par kalendāru un fāzēm, kurām seko musulmaņi un daudzas citas tautas, pieskaņojot savu dzīvi Mēness ritamam, tas nodrošina paisumus un bēgumus jūrās un okeānos, kā arī spēlē nozīmīgu lomu Zemes ūdens līmeņa kontrolē.

Vispārēji fakti

Diametrs 3476 km Vidējais attālums no Zemes 384 000 km Izmērs (Zeme=1) 0.2724 Masa 7.35 x 1022 kg vai 0.0123 (Zeme = 1) Blīvums 3.35 gm/cm3 Virsmas pievilkšanas spēks (gravitāte) 0.166 (Zeme = 1) Dienas garums 27.32 Zemes dienas Gada garums 27.32 Zemes dienas Vidējā virsmas temperatūra -155 C līdz +105 C Atmosfēra Nav