Medus38
34
0
Jā, pie tējas un kafijas (īpaši šķīstošās) es medu pielieku jau automātiski.
Viens divi un šķīdums salds, sagatavots dzeršanai. Taču labāk ir medu ēst
nesteidzoties un ar baudu. Medus ar baltmaizi un pienu - šāda medus ēšanas
pieredze daudziem jau pazīstama kopš agras bērnības. Taču arī šādā salikumā to
var darīt ar baudu, katru medus karoti izgaršojot. Dažai medus šķirnei ir tik
interesanta garšas buķete, ka tā vien gribas medu salīdzināt ar labu vīnu. Jau
iedomājoties vien, cik ziedos pabijušas bites, lai sagatavotu šo vienu medus
karotīti, galva sareibst. Un ja vēl atceramies, ka bites nektāru vākušas no
dažādiem augiem, izgaršojot var mēģināt medus sastāvu atšifrēt.
Citreiz medus gadās tāds mazāk īpašs. Vismaz manas garšas kārpiņas tajā nekā
saistoša neatrod. Tad baudu radu citādāk, piemēram, veidojot dažādas
kombinācijas. Ļoti garšīgi ir medu ēst uz sviestmaizes. Jā - ar sviestu vai
margarīnu. Interesants salikums iznāk, ja medu ēd kopā ar redīsiem. Pamēģiniet!
Šāda recepte ieteicama pavasarim. Ņem lielus un stingrus redīsus, ēd un uzlaiza
medu. Parasti redīss pats par sevi ātri nošķebina, tāpat ir arī ar medu - daudz
tīrvielā iekšā nedabūsiet, bet, lai arī cik dīvaini tas nebūtu, kopā abas šī
lietas labi sader.
Vasarā medu var ēst kopā ar tomātiem vai gurķiem, vēlāk, kad ienākas agrie
rudens āboli - ar tiem. Vārdu sakiet - mēģiniet, meklējiet, eksperimentējiet -
nenožēlosiet!
Medus ir salda viela, ko ražo bites no augu izdalītā nektāra. Augu ziedos atrodas
īpašas šūnas - nektāriji, kas izdala cukuriem bagātu šķīdumu. Taču nektārs nav
vienīgais dabā sastopamais materiāls - izejviela medum. Bites ļoti labprāt
aplido arī augus, uz kuru lapām atrodami tur parazitējošo insektu dziedzeru
izdalījumi - vielmaiņas atliekvielas. Retāk medus tiek ražots no tikai dažiem
augiem raksturīgajiem ārpusziedu nektārijiem - šūnām, kas darbojas līdzīgi kā
nektāriju šūnas ziedos.
Bites nektāru iesūc savā medus guziņā un pārnes stropā, kur to iepilda
šūnās. Nektāra pārtapšana medū ir process, kura laikā tas zaudē lieko mitrumu
un tiek papildināts ar bišu organismā ražotiem sekrētiem. Šo sekrētu darbības
rezultātā nektāra sastāvā ietilpstošais saliktais cukurs (disaharīds -
saharoze) tiek sašķelts vienkāršajos cukuros (fruktozē un glikozē) un medus
kļūst par jebkuram dzīvam organismam viegli izmantojamu produktu.
Īstu medu ražo tikai tās bites, kuras dzīvo lielās kopās - saimēs - un šādas
saimes kā viens vesels organisms dzīvo visu gadu. Šādas saimes dzīvības procesu
nodrošināšanai nepieciešamo ogļhidrātu barību sniedz medus. Latvijā sastopamās
vientuļās bites un kamenes medu neražo, jo saimes veido tikai vasarā. Pārziemo
tikai kameņu mātes, kuras ziemošanas laikā „guļ" - nav neaktīvas un
papildus barība tām nav nepieciešama.
Ļoti būtiski ir apzināties, ka medu ražo medus bite (latīniskais nosaukums -
Apis mellifera, kur vārds - mellifera - nozīmē "medus nesēja"), kas
nav mājdzīvnieks tādā izpratnē, kā esam raduši šo vārdu saprast. Jo bites, kas
dzīvo dravnieka stropā ne ar ko neatšķiras no savām māsām brīvā dabā. Tās
neatkarīgi no dzīves vietas - dravā (stropā) vai mežā (koka dobumā) - nektāru
ievāc brīvā dabā. Vienīgais veids, kā cilvēks spēj iejaukties bišu ēdienkartē
(atšķirībā no citām lopkopības nozarēm, piemēram, piena ražošanas) ir izvest
bites ganībās uz kādiem noteiktiem nektāraugu laukiem, vai arī nektāraugus sēt
un audzēt dravas tuvumā. Un arī vēl tad nav pilnīga garantija, ka bites tik
tiešām izvēlēsies dravnieka nolūkotos augus. Minētais norāda, ka medus ir
dabisks produkts. Un jo dabiskāka un nepiesārņotāka vide, jo kvalitatīvāks ir
medus.
Medus ir bioloģiski aktīvs, diētisks produkts, taču tam nepiemīt bieži vien
maldīgi piedēvētās brīnumlīdzekļa spējas. Medus ir senākā saldviela, tas kopš
sirmas senatnes ir populārs tautas medicīnas līdzeklis, tomēr no modernās
medicīnas viedokļa, tas galvenokārt tiek rekomendēts kā ļoti kvalitatīvs
diētisks pārtikas produkts. Medus nav medikaments, tas ir ļoti labs palīgs
atveseļošanās procesā un veselīga dzīvesveida neatņemama sastāvdaļa.
Bez visa jau iepriekš minētā, medus vienkārši ir arī ļoti garšīgs produkts.
Pierasts un pat par normu tiek uzskatīts, ka vīndari un vīna baudītāji
iecienītajam dzērienam velta garumgaros tekstus, lai definētu tā garšas un
smaržas īpašības un aprakstītu baudas, ko sniedz šī dzēriena lietošana. Taču
drīzāk tāds gods pienāktos medum. Medus smaržas, garšas un krāsas buķeti
nodrošina gan dažādie augi no kuru nektāra medus ražots, gan nektāra ievākšanas
laiks un vieta. Nemaz nav jābūt īpaši trenētam degustatoram, lai jau drīz vien,
pēc vairāku medus burciņu lietišķas aplūkošanas, apostīšanas un nogaršošanas,
kļūtu par šī produkta pazinēju un cienītāju. Lai spētu atšķirt un izbaudīt
dažādo medus šķirņu raksturīgās īpašības, aromātu un garšu.
Reklāma
Reklāma
Reklāma