Nevēlas, lai dienās izaugtu par anoreksijas slimniekiem
Astoņus mēnešus veci zīdaiņi dienā saņem 1249 kalorijas, lai gan šiem 7,7 kilogramus smagajiem zīdaiņiem nebūtu ieteicams uzņemt vairāk par 765 kalorijām. Bērnu kopšanas paradumus vēl šokējošākus dara Liannas atzīšanās, ka viņa mazajiem ļauj uzdzert arī kādu lāsīti vīna.
„Es nesaprotu, kā pāris frī kartupelīši un piliens vīna var nodarīt viņiem ko ļaunu,” ir neizpratnē Lianna. „Šādi mēs tikai aizvien vairāk satuvināmies. Viņi saņem ļoti sabalansētu diētu.” Māmiņa trīnīšiem dod arī pienu, olu kulteni, tostētu maizi un putriņā saspiestus kartupeļus ar spageti makaroniem. „Es katru svētdienu dodu mazajiem dārzeņus, tāpat arī ļoti daudzu bērnu produktu sastāvā ir augļi,” paskaidro māmiņa.
Lianna radina mazos pie ātrajām uzkodām, jo nevēlas, ka bērni dienās izaugtu par anoreksijas slimniekiem. „Es nevēlos, lai viņi domātu par to, ko tie ēd. Es viņiem mācīšu, ka ir skaisti būt apaļīgiem.”
„Es pērku salātus, bet mājās tos neviens neēd,” teic Liannas mamma un trīnīšu omīte Džeina Solta. „Viņi labāk dod priekšroku cukurotiem ēdieniem.”
„Mani bērni bija sešus mēnešus veci, kad viņi pirmoreiz pagaršoja McDonald’s pārtiku,” stāsta Lianna. „Viņiem garšo arī zivs ar frī kartupelīšiem. Vispirms es pati sakošļāju barību, jo bērniem vēl nav zobiņu. Pulksten divos pēcpusdienā es viņiem dodu siera čipsu Wotsits našķus. Dažreiz mikroviļņu krāsnī pagatavoju lazanju. Mani mazuļi vienmēr ir izsalkuši — un dažkārt ir vieglāk iedot tiem produktus, kas jau ir gatavi. Viņi ēd arī bērniem domātos produktus no burciņām, bet mazajiem garšo arī zivs pīrāgs un gaļas un kartupeļu biezputras sacepums. Es neredzu nekā ļauna tajā, ka viņi mazliet panašķējas ar kādu gabaliņu no manas ātro uzkodu pārtikas. Viņiem patīk šī garša, un tas ir īsts kārums. Es ļauju trīnīšiem ēst kartupeļu čipsus no sava šķīvja, jo uzskatu, ka bērniem ir jānogaršo viss, lai viņi zinātu, kas patīk vislabāk. Tas nenozīmē, ka viņiem regulāri dodu ātrās uzkodas. Dažreiz gatavoju maltīti mikroviļņu krāsnī. Lai ko jūs teiktu, mani bērni ir veselīgi!”
Ārste Kerola Kūpere plašsaziņas līdzekļiem paskaidrojusi, kādu ļaunumu tik mazam bērnam nodara ātro uzkodu lietošana pārtikā. „Sabalansēta diēta ir ļoti svarīga bērna turpmākā attīstībā,” viņa norāda. „Īslaicīga nepareiza diēta var novest pie tādās zarnu problēmas kā aizcietējums. Taču ilgstoši lietots nepareizs uzturs var novest pie dažādām kaulu slimībām, korpulences, diabēta, augsta asinsspiediena, sirds slimībām un pat nieru mazspējas.”
Patīk būt unikālai
184 kilogramus smagā Lianna ar trīnīšu tēvu bija pazīstama tikai četras nedēļas, kad atklāja, ka ir stāvoklī. Grūtniecības laikā šīs attiecības izira, un tagad jaunā māmiņa dzīvo kopā ar brāli un mammu Džeinu (46).
Kā šķiršanos iemeslu no bērnu tēva Lianna min faktu, ka puisis ieteicis, lai pēc dzemdībām viņa veic kuņģa samazināšanas operāciju un šādi pacenšas tikt galā ar savu pārmērīgi lielo ķermeņa svaru. Lianna puiša ieteikumu uzskatīja par klaju apvainojumu un nolēma, ka ar tādu vīrieti savu dzīvi saistīt nevēlas.
Īsi pēc dzemdībām trīnīšu tēvs apmeklēja Liannu un bērnus slimnīcā, taču jaunā māmiņa apgalvo, ka neesot ne mazāko cerību uz salabšanu un kopīgas ģimenes dibināšanu. „Es viena pati uzaudzināšu savus bērnus,” viņa norāda. „Es nekad neesmu pazinusi savu tēvu. Viņš pameta mammu, tiklīdz uzzināja, ka viņa gaida mani. Mamma tika galā viena pati, un es arī tikšu.”
Lianna ik nedēļu pabalstos saņem 227 sterliņu mārciņas (177 lati) un iztērē tās pārtikai un desmit cigaretēm dienā. Topošā māmiņa ir solījusies mazliet notievēt bērnu dēļ. Viņa ir pārliecināta, ka tas notiks dabiski bez liekām diētām. Kad mazuļi paaugsies, sāks rāpot un skraidīt, svars pats pazudīs, jo vajadzēs daudz noskraidīties, mazuļus pieskatot.
Lianna Solta ir visresnākā trīnīšu māmiņa pasaulē. Šobrīd viņa sver 184 kilogramus, bet grūtniecības pēdējās nedēļās svēra 254 kilogramus. Viņa bija tik milzīga, ka nespēja bez mammas palīdzības ierāpties vannā un pati nomazgāties. Topošajai māmiņai vanna bija par šauru. Liannai bija jāstāv kājās, kamēr pašas mamma viņu apmazgā.
Lianna sāka strauji pieņemties svarā pusaudzes gados — pēc tam, kad viņai diagnosticēja neaktīvu vairogdziedzera darbību, kas izraisa vielmaiņas traucējumus. 15 gadu vecumā Lianna jau valkāja 18. izmēra drēbes (46. izmērs pēc Eiropas apģērbu izmēru tabulas) „Taču es biju sportiski aktīva,” viņa norāda. „Es pat varēju noskriet 1500 metru distanci. Lai gan finišēju pēdējā, es to tomēr spēju pabeigt. Es nekad neesmu ļāvusi svaram būt par šķērsli savu mērķu sasniegšanā. Skolas laikā resnuma dēļ mani ļoti izsmēja. Vienaudži gāja garām un ņirgājās — skat, kurš ir apēdis visas bulciņas. Man tolaik trūka pašpārliecinātības, bet, kad paaugos, gāju lepni paceltu galu. Es varbūt arī esmu resna, bet man nepatīk, ja kāds atļaujas diktēt, ko darīt. Es aizvien jūtos pievilcīga. Pirms grūtniecības es katru nedēļas nogali devos izklaidēties uz klubiem un krodziņiem. Svars mani neuztrauc, un draugi mīl mani tādu, kāda esmu. Es varbūt nelīdzinos kaimiņu meitenei, bet man tas patīk. Man patīk būt unikālai.”
Dzemdībās asistē 68 speciālisti
Grūtniecība bija ne tikai bīstama pašas Liannas veselībai un dzīvībai, bet arī nopietns pārbaudījums mediķu personālam. Tik tuklas māmiņas dzemdības viņi nekad agrāk nebija pieņēmuši, un nebija citu speciālistu, ar ko konsultēties par līdzīgiem gadījumiem.
Baidoties par Liannas dzīvību, grūtniecības pirmajās nedēļās ārsti ieteica topošajai māmiņai šķirties no vismaz viena bērniņa. Tas saglabātu lielākas izredzes, ka Lianna veiksmīgi spēs iznēsāt mazuļus un viņi piedzims veseli. Taču jaunā sieviete neko par to nevēlējās dzirdēt. Bērnu dēļ viņa bija gatava riskēt.
30. nedēļā ārsti veica Liannai ķeizargrieziena operāciju. Bērniem pasaulē līdzēja nākt 68 (!) cilvēku liels personāls, un slimnīcai tas izmaksāja 200 000 sterliņu mārciņu (155 580 latu). Liannas ārkārtīgi lielais svars nozīmēja tikai to, ka ķeizargrieziena operācija dakteriem jāizplāno ar militāru precizitāti!
Dzemdībās asistēja piecas vecmātes, četri ķirurgi, 12 jaundzimušo aprūpes speciālisti. Operācijas laikā māmiņai līdzās bija četri anestezeologi, kas rūpējās par vietējo anestēziju ķermeņa lejasdaļai. Vispārējo narkozi sievietei dot nedrīkstēja. Procesā asistēja arī divi ginekologi onkologi — gadījumam, ja būtu vajadzīgas viņu zināšanas un prasme.
Pirms dzemdībām seši meistari gatavoja jaunu operāciju galdu ar tērauda stiprinājumiem, jo šī grūtniece bija par lielu un smagu parasti izmantotajiem.
Bija jāizgatavo arī speciāls celtnis, kas spētu pacelt un noturēt Liannas lielo vēderu operācijas laikā un ārsti varētu saņemt bērnus. „Viņas vēders svēra vairāk nekā viens vidusmēra cilvēks,” atceras ārsti. „Bez šāda celtņa ķirurgu komanda nespētu tikt galā.”
Koventrijas slimnīcā pat nebija atbilstošu svaru, lai varētu izsekot grūtnieces svaram pirms dzemdībām. Ārstiem izdevās sadabūt īpašu ierīci, kas spēj nosvērt līdz vienai trešdaļai tonnas. Ar tās palīdzību tika secināts, ka 30. grūtniecības nedēļā Lianna svēra 40 stounus jeb 254 kilogramus.
Divas dienas pēc dzemdībām Lianna bija kritiskā stāvoklī reanimācijā, un dakteri raizējās par viņas veselību. Taču, pateicoties daudzo ārstu rūpēm, Lianna un visi trīs viņas bērni ir sveiki un veseli.
