politiķi. Taču gadu desmitiem ilgs cīniņš ar narkotikām pierādījis, ka
šāds solījums uzskatāms vien par saukli un reāli nav izpildāms, raksta The Economist.
Nākamnedēļ Vīnē uz tikšanos pulcēsies visas pasaules valstu pārstāvji.
Viņu uzdevums būs noteikt "narkotiku politiku" nākamajam gadu desmitam.
Gadsimtu ilgusī cīņa ar narkotikām izradījusies neliberāla,
slepkavnieciska un bezjēdzīga - kamēr nabadzīgākās valstis cieš no
vardarbības un dažādām sankcijām narkotiku ierobežošanas vārdā,
attīstītākajās pasaules valstīs tur ražotās narkotikas lieto un lietos.
Šā iemesla dēļ Economist pauž viedokli, ka mazākais no ļaunumiem būtu narkotikas legalizēt.
"Mazākais ļaunums" nenozīmē, ka šāds lēmums būtu labs. Jāatzīst, lai
gan šāds solis nestu vairāk miera un labklājības narkotiku
ražotājvalstīm, narkotikas daudz vieglāk varētu aizsniegt "svārstīgos"
potenciālos to pircējus. Daudzviet pasaulē, neskatoties uz mēģinājumiem to apturēt, narkotiku
patēriņš tikai audzis. Piemēram, Amerikas Savienotās Valstis katru gadu
tērē ap 40 miljardiem dolāru, lai cīnītos pret narkotiku ražošanu un
ievešanu no citām valstīm, izplatīšanu. Tāpat katru gadu par
pārkāpumiem, kas saistīti ar narkotikām, tiek arestēti 1,5 miljoni ASV
pilsoņu, vidēji pusmiljons no tiem nonāk cietumos. Bargie narkotiku
ierobežošanas likumi ir biežākais iemesls, kāpēc aiz restēm nonāk
piektdaļa melnādaino amerikāņu. Tai pašā laikā jaunattīstības valstīs
slepenā biznesa vārdā tiek izlietas neskaitāmu cilvēku asinis. Meksikā
vien kopš 2006. gada decembra narkotiku apkarošanas vārdā gājuši bojā
800 policisti un karavīri, kopumā nāves gadījumu statistika ir vēl
baisāka - katru gadu ar narkotikām saistītos incidentos bojā iet ap
sešiem tūkstošiem cilvēku.
Kā norāda Economist, karš pret narkotikām arī nepamatoti
sadārdzina narkotikas. Slepena to izplatīšana prasa lielus līdzekļus,
tomēr cilvēki joprojām gatavi maksāt prasīto summu, liela daļa no kuras
nonāk noziedzīgo darboņu rokās, apejot valsts kases. Narkotiku legalizācija ne tikai ļautu uz visiem laikiem apkarot
narkobaronus, izplatītājus un citus bīstamus noziedzniekus, bet arī
narkotiku problēmas no likuma un kārtības problēmām transformētu par
sabiedrības veselības problēmu - tas ir tā, kā pret narkotiku izplatību
būtu jāattiecas, raksta Economist.
Valstis šādi ar nodokļu un citu regulu palīdzību varētu narkotiku
tirdzniecību regulēt un iegūtos līdzekļus tērēt, izglītojot sabiedrību
par narkotiku lietošanas riskiem, kā arī ārstēšanai. Dažādām narkotikām
būtu jānosaka dažādi nodokļi un regulas, kas tiktu veidoti,
pamatojoties uz jaunākajiem pētījumiem un uzraudzības datiem.
Pievienoju arī video, kā Rons Pauls pauž savu viedokli par to, ka katram cilvēkam brīviba - darīt ko gribēt, bet neaizskart citus. Nu vai tas nav perfekti pareizi?
