Margaritas sala9

Margaritas sala Venecuēlā. Tālā Dienvidamerikas valsts, kur naudu sauc par bolivāriem, kur benzīns ir lētāks par ūdeni, kur atrodas pasaules augstākais ūdenskritums - Anhela ūdenskritums Gaujas (Gauya) upē. Jā, jā, upi sauc Gauja, jo vārdu tai devis latviešu dēkainis Aleksandrs Laime. Un netālu no Venecuēlas piekrastes, Mazo Antiļu salu grupā, atrodas pasakaini skaistā Margaritas sala. Tā ir neliela, aizņem tikai kādus 934 kvadrātkilometrus, garākajā vietā tā sasniedz 62 km, platumā - 32 km. Šaurākajā vietā starp austrumu un rietumu pusēm Margaritas salā atrodas La Restinga lagūna - nacionālais parks ar mangrovju biezokņiem un daudzveidīgu zivju un putnu valstību. Te mājo arī austeres un jūras zirdziņi. Jā, un Margaritas (Pērļu salas) pirmatklājējs, kā jau šajā reģionā paredzams, bija pats Kristofors Kolumbs, kurš te pabija tālajā 1498. gadā. Tā Margaritas sala kļuva par Spānijas īpašumu. Atšķirībā no citām mazajām Karību jūras salām, Margarita ilgstoši piederēja spāņiem, un tikai 1814. gadā kļuva par pirmo neatkarīgās Venecuēlas sastāvdaļu. Jā, un leģendārais venecuēliešu vadonis Simons Bolivārs, ar pievārdu Libertador (Atbrīvotājs), tieši šeit, Margaritas salā, tika pasludināts par jaunās Venecuēlas republikas galvu. Un beidzamos pārsimt gadus dzīve salā rit mierīgi. Lai gan dzīves līmenis nav pārmēru augsts un salinieku vidējā alga ir apmēram 200 dolāru, viņi ir draudzīgi un sirsnīgi noskaņoti un pret tūristiem izturas laipni un pretimnākoši. Salā ir gan visaugstākā līmeņa pieczvaigžņu viesnīcas, gan nelieli viesu nami, un šejienieši ir gatavi darīt visu, lai apmierinātu arī viskaprīzāko tūristu vēlmes.