Izveidoju rakstu ar savām bildēm un saviem citātiem zem tām, kuri ir ļoti tuvu visai realitātei un ir patiesība. :)
Iespējams, drīzumā sākšu rakstīt savu grāmatu. :p
Izveidoju rakstu ar savām bildēm un saviem citātiem zem tām, kuri ir ļoti tuvu visai realitātei un ir patiesība. :)
Iespējams, drīzumā sākšu rakstīt savu grāmatu. :p
ārēji skaista, bet to pilnībā nosit tavs stulbums un bērnišķīgais veids kā uztver dzīvi. žēl
Tu esi tikusi vairākas reizes smagi izvarota un tev smadzenēs visi šitie sūdi sadzīti, vai tu jau no dzimšanas tik debīla esi? tāda ziņkārība vnk. :]
Rakstiem kas man patīk es lieku + bet rakstiem kuri ne nelieku neko!
Bet šis raksts ir tik šausmīgs ka man nācās likt - ! Tātad tava izturēšanās pret apkārtējiem ir tik pat šausmīga kā šis raksts!
Man tev tāds delikāts jautājums - TU vispār laukos esi bijusi?
Tu esi ļoti skaista, kā meitene no žurnāla vāka, bet piedod atvaino - man ļoti žēl ir vīrišķa, kurš būs ar tevi! Un vēl jautrāk ja viņš būs no laukiem!
Pēc tā, ko tu tur esi sadomājusi - liecies augstprātīga egoiste, kuras skaistums nepalīdzēs čalim pievērt acis taviem uzskatiem!
Tu esi viens no egoistiskākajiem cilvēkiem,kādus esmu redzējusi. Nu, jā.. neskaitot mani.
akdievs, tā gribēji izcelties, ka tagad vari raudāt, pesimiste. aha, pesimistiem vienmēr ir taisnība? gribi teikt ka tev vienmēr ir taisnība? - Nēēē. reālistiem ir taisnība. // raksti droši grāmatu- un sagrauj savu pilsētniecisko reputāciju!!!
optimisti ir laimīgāki.
Es pat nezinu, vai saukt tevi par stulbu, jo man vienkārši tevis žēl.
Man tavā vietā būtu kauns vispār ko tādu publicēt. Tas, ka tu ar šiem tekstiem lepojies tikai norāda uz to. cik sekla un nabadzīga esi.
Un protams, ja tev viss ir uz vietas, tu esi lielāka personība , žel tevis.
Vienā vietā tu saki, ka jāsaka viss ko domā, otrā jau ka bezmaz visu laiku ir jāmelo...
4. Smaids ir tēlošana? Turpināšu virkni: tēlošana ir neīstenības rādīšana, maska, mēģināšana izpatikt citiem. Hmm... *paskatos uz bildēm* Zini, kas ir make-up? Un vēl kāda tēlošana sanāk! Kāpēc ar smaidu nevar parādīties citiem kā patīkams cilvēks (smaids starp citu ir daļa pieklājības, kādēļ gan jābojā citiem garastāvoklis, ja tu staigā apkārt uzpūties kā negaisa mākonis?), bet ar izrotātu seju gan var rādīties (un ņemot vērā, ka make-up neesamība tiešām ir nebūtiska lieta)? Kas teicis, ka pozitīvie cilvēki ātrāk nomirst? Zinātniskās publikācijas nelasīji? Ja vēlēsies varēšu aprakstīt bioķīmiskos procesus organismā, kas ne tikai ļauj cilvēkiem nodzīvot ilgāk, bet arī izskatīties jaunākiem. Turklāt, viens pozitīvs vārds kādam var arī izglābt dzīvību (ir visādi gadījumi, cilvēks grasās veikt pašnāvību nīstās pasaules dēļ, bet te pēkšņi kāds paver tās skaistumu).
5. Varbūt arī tev taisnība, ka nevajag pievērst uzmanību, tiem, kas rej tev pretī, taču komentāros redzams, kā tiek atbildēts uz dzēlībām. Ņemot vērā, ka tev neviens un nekas nepatīk (3. punkts), kāpēc vajag pievērst uzmanību visam nepatīkamajam? Vai arī tas ir jauna "ignorēt" vārda nozīme? Pagaidām nedzīvojam tai pasaulē, kur nevienam nevajag atskaitīties. Gribi iestāties augstskolā - atskaities par savu iepriekšējo izglītību un eksāmenu rezultātiem. Gribi iekārtoties jaunā darbā - atskaities par to, ko proti. Parasti esi mājās pirms tumsas, bet pēkšņi izdomāji uz pāris dienām aizbraukt pie draugiem - nav jau obligāti, bet pieklājības un cieņas dēļ atskaities tuviniekiem, pabrīdini par prombūtni, ir briesmīgi nezināt, kur tev tuvs cilvēks ir pazudis, uztraukums aug ar katru stundu, un nervu šūnas neatjaunojas. Atstāt cilvēku mocībās un sāpēs? Lai katrs rīkojas, kā vēlas, un lai pēc tam pret katru rīkojas, kā izvēlējās.
1. Esmu pilsētniece, man patīk kņada un steiga. Esmu tas cilvēku tips, kam vienmēr ir par maz tā "pilsētīguma", Rīgā jau sen vairs nedzīvoju - tad man jāseko tavam piemēram un jāsauc tevi par atpalikušu kājslauķ-meitenīti, jo esi palikusi kaut kādā smirdīgā Latvijā? (Pārējiem: es velku paralēles. Te lauki ir apveltīti ar līdzīgiem epitetiem, taču lauki ir varen skaisti, tāpēc arī skaistai Latvijai veltīju autores tipa epitetu, lai, iespējams, parādītu, kā tas ir, kad aprunā tavu dzīvesvietu.) Taču es nekad neuzdrīkstētos ko tādu teikt par lauciniekiem, un ne jau tādēļ, ka būtu kauns ko tādu darīt, bet gan tādēļ, ka man ir liela cieņa pret cilvēkiem, kas dzīvo laukos un spēj tur izdzīvot šībrīža finansiālā situācijā. Ja man kādreiz būs gana naudas, lai iegādātos savu māju un zemi, tās ļoti vēlos aiz pilsētas robežas. Pa dienu var dzīvoties sev tīkamā kņadā, bet vakarā pie skaistas dabas krūts.
2. Kāds sakars pesimistam ar dzīves izpostīšanu? Pesimists ir tas, kas sagaida/saredz sliktāko, optimists ir tas, kas sagaida/saredz labāko. Dzīvi var izpostīt abi tipi. "Nogalināšu kaimiņu, kas man noriebies, lai gan tikšu par to cietumā," pesimista domas. "Nogalināšu kaimiņu, kas man noriebies, gan jau policija neuzodīs, ka pie vainas esmu es," optimista domas. Un arī, turpinot piemēru, cietumā tikšana nav atkarīga no pesimista, reālista vai optimista būšanas.