Sargāj' savu tēvu zemi;
Labāk manu galvu ņēma,
Ne kā manu tēvu zemi.
Šie ir tikai daži viri kas bija gatavi darit visu Latvijas laba... bet vai mes esam gatavi darit to pasu.???
Sie ir tikai dazi kas man liek darit to ko es daru..... "Gods kalpot Latvijai" ar sadu domu un devizi vini devas kauja....ar šadu devīzi dodos es dzīvē....
So viru vidū arīi bija mans vecvecaistevs Karlis Zariņš un mana drauga vecvecaistēvs Janis Jaunītis....
Zariņš, Kārlis Pētera dēls
Kareivis 5. Cēsu kājnieku pulkā.
* 1892. g. 17. novembrī Viļķenes pagastā.
+ 1947. g. 20. janvārī.
[Apbedīts Pāles kapos.]
Apbalvots par cīņu 1919. g. 14. oktobrī pie Krūzes kroga un 15. oktobrī pie Rudzu muižas.
Paaugstināts par kaprāli.
ZARIŅŠ KĀRLIS Pētera dēls
5. Cēsu kājn. pulka kareivis.
Ordenis piešķirts 1921. gadā
Dzimis 1892. g. 17. nov. Viļķenes pag. Ministrijas skolas izglītība. 1914. g. maiznieks konditors Limbažos.
Krievu armijā 1. pasaules kara laikā, dienējis Petrogradas garnizonā Ohtas kājn. komandā. 1917. g. piedalījies revolūcijā. Vēlāk cīnījies pret "mežonīgo divīziju" pie Staraja Rusas un anarhistiem Petrogradas tuvumā.
Latvijas armijā iesaukts 1919. g. 4. jūn. Alojā. 5. Cēsu kājn. pulka rindās piedalījies kaujās pie Raunas. Okt. piedalījies pirmajās kaujās pret bermontiešiem, ievainots un ierindā atgriezies tikai 1920. g. janv. sākumā. Līdz brīvības cīņu beigām palicis saimn. komandā. Par okt. kauju nopelniem paaugst. par kaprāli.
1919. g. 14. okt., kad mūsu daļas cēlās pāri Daugavai pie Jumpravmuižas, Z. kopā ar dažiem kareivjiem pēc paša ierosmes pielavījās ienaidnieka lielgabalam pie Krūzes kroga, apšaudīja to no patšautenes un piespieda klusēt, tā lielā mērā sekmēdams pārcelšanās gaitu un jau otrā krastā tikušo karavīru stāvokli; 15. okt., 10. rotai virzoties uz Rudzu muižu un ciešot zaudējumus zem ienaidnieka uguns, Z. ar personisko drosmi uzmundrināja citus kareivjus, līdz tika smagi ievainots.
Atvaļināts 1920. g. 20. dec. Piešķirta jaunsaimn. Pāles pag. Pumpiņās. Miris 1947. g. 20. janv. Apbedīts Pāles kapos. Jaunītis, Jānis
Kareivis 7. Siguldas kājnieku pulkā.
* 1900. g. 31. maijā Rozbeķu pagastā.
+ 1986. g. 4. jūlijā
[Apbedīts Umurgas kapos.]
Apbalvots par 1919. g. 3. novembra cīņu pie Veissenhofas (Baltās muižas).
JAUNĪTIS JĀNIS Miķeļa dēls
7. Siguldas kājn. pulka kareivis.
Ordenis piešķirts 1922. gadā
Dzimis 1900. g. 31. maijā Rozulas pag. Izglītojies ministrijas skolā. Zemkopis,
Latvijas armijā iesaukts 1919. g. 6. jūn., piedalījies kaujās pret bermontiešiem.
1919. g. 3. nov. Rīgas apkaimē pie Baltāsmuižas J. spēcīgā ugunī ar savu ložmetēju izvirzījās uz priekšu un ar labi mērķētu uguni izklīdināja ienaidnieku, kas uzbruka mūsu spārnam; ievainots kājā, neatstāja pozīcijas līdz pēdējai iespējai, tā sekmēdams rotas kaujas uzdevuma izpildi.
Atvaļināts 1920. g. 10. jūn. Jaunsaimnieks Umurgas pag. Jauritēs.
Pēc 2. pasaules kara strādājis vietējā kolhozā "Vienība", kolhoza priekšsēdētājs, vēlāk noliktavas pārzinis, kasieris. Pensijā no 1974. g. Miris 1986. g. 4. jūl. Apbedīts Umurgas kapos.
