Tātad stāsts tāds, svētdien aizbraucu atpūsties pie Daugavas un izbaudīt vasaras saulīti, un ūdens priekus ar laivu. Viss šķiet kā sapnī, tikai ir mazs bet. Pretējā krastā, diemžēl četri pilnīgā ķirsī veči, māca braukt sievieti, kas nav skaidrāka par viņiem pašiem, un spiež savu mašīnu visu laiku limiterī un troksnis pamazām sāk apnikt. Viss, sākās ar mācīšanu spolēt uz vietas, tas izdodas tīri labi, nākamais etaps jau ir mašīnas sanešana braucot, un protams, pirmo reizi tīri okei sanāk un otrajā reizē, jau varēju dzirdēt koku brakšķēšanu un lūšanu. Par laimi viņi uzsēdēs uz betona bluķa un netika līdz ūdenim. Protams, negribēju cilvēkus pamest nelaimē un pārbraucu pāri krastam kur bija atstātas manas kompānijas mašīnas un piedāvāju šos mēģināt izvilkt ar džipu, bet protams šie bija tādā lopā ka īsti nesaprata kas ir noticis. Pats smieklīgākais bija tas, ka šie man prasīja kāpēc es gribu vilkt viņus ar džipu ārā, un kāpēc gan ne ar to 5o BMW kas stāvēja vienam manam draugam. Tiešām? Nu cik tur prāta vajag būt, vai pareizāk nebūt, lai kaut ko tādu pateiktu.
Visi četri rati bija gaisā, un izvilkt viņus būtu neiespējami, vienīgi ceļamkrāna palīdzība šeit var līdzēt.
te jau mēs redzam policijas ekipāžu, kas ieradās aptuveni 5 stundas pēc negadijuma