Ludza5

Ludzas viduslaiku pilsdrupas - 1399. gadā vācu krustneši pilskalnā starp Lielo un Mazo Ludzas ezeru Livonijas ordeņa austrumu robežu aizsardzībai uzcēla varenu pili - trīsstāvīgu mūra celtni ar 6 torņiem, 3 vārtiem un 2 priekšpilīm. Taču kopš 1775.gada pils kalnā palikušas vairs tikai drupas, tā ir iemīļota pilsētnieku un viesu atpūtas vieta, no kuras paveras skaistākā pilsētas panorāma. Ar seno pili, tās ķēniņu un noburto princesi saistās vairākas skaistas leģendas, kuras gidi stāsta ekskursijās.

Ludzas katoļu baznīca - lai stiprinātu katoļticību, poļi 1687.gadā Livonijas ordeņa priekšpilī uzcēla pirmo katoļu baznīcu. 1738. gadā nodegušās baznīcas vietā kanoniķis Abrickis uzcēla lielāko un skaistāko koka baznīcu tā laika Latvijā - ar 2 torņiem, 5 altāriem, bagātīgu liturģisko inventāru. 1938. gadā 11. jūnijā tā nodega lielajā Ludzas ugunsgrēkā, un tikai 1995. gadā Baznīckalnā ticīgajiem durvis vēra atjaunotā baltā baznīca.

Turpat pāri pilsētai sargājoši rokas pacēlusi stāv 4 m augstā Māras zemes karalienes statuja, ko 1934.gadā veidojis novadnieks Leons Tomašickis ( Latgales Māras Rēzeknē skiču autors). Statujas pakājē uzraksts: "Zemes un jūras valdniece, lūdzies par mums!"

Ludzas Novadpētniecības muzejs - Muzeja galvenā ēka ir 1812. gada Tēvijas kara varoņa, Krievijas armijas kavalērijas ģenerālmajora, 1763. gadā dzimušā Jakova Kuļņeva memoriālā māja. Ekspozīciju zālēs pārstāvēti novada seno iedzīvotāju ieroči, darbarīki, rotaslietas u.c. Eksponāti vēstī par tautas mūžseno cīņu par labāku dzīvi, brīvību un neatkarību, stāsta par izglītību apriņķī brīvvalsts laikā. Atsevišķi stendi veltīti ievērojamiem novadniekiem.

Skats no pilskalna