Lsd12

Nu jau biju kādu laiku atpakaļ ievietojis rakstu par narkotikām - Extasy, bet solīju vēl, par cik par rakstu bija vairāk pozitīvas kā negatīvas atsauksmes tad dodu jums nākamo, jo sen neesmu vispār neko licis iekšā un šobrīd ir brīvāks brītiņš informācijas savākšanai, tāpēc patīkamu lasīšanu un skatīšanos - šis raksts būs par halucinācijas izraisošām vielām - Halucinogēniem, it kā kopumā par visiem, bet aprakstīšu tieši LSD, jo tas manuprāt ir visizplatītākais...

LSD - Iespējams pati stiprākā un svarīgākā psihodēliskā narkotika pasaulē - tā kādā savā skaņdarbā šo narkotiku raksturo Psycedelic Trance mākslinieki 1200 micrograms. Šī viela daudziem varbūt saistās ar hipijiem un līdzīgām kultūrām, bet manī iedveš bailes jau iedomājoties par efektu vien, palasot šeit iespējams daudzi atkal brauks virsū par to, ka es propogandēju narkotikas izklāstot kā tās lietot, kādas devas u.t.t. bet nezinu vai pēc izlasīšanas var vēl rasties kāda vēlme viņu mēģināt.

LSD (Acid, Blotter Acid, Microdot, White Lightning)
– ķīmiskā ceļā sintezēta psihoaktīvā viela, kura noved cilvēku līdz neparastajiem samaņas stāvokļiem, var izraisīt dažāda veida halucinācijas, liek redzēt apkārtējo pasauli citās gaismās. To lietojot ir iespējamas daudzveidīgas organisma reakcijas. LSD ir cietā viela, kurai nav ne krāsas, ne smaržas, ne garšas, kristalizējas prizmu veidā. Ūdenī praktiski neizšķīst, kausēšanas temperatūra - 198-200 celsija grādi.

LSD zināms zem nosaukumiem LSD-25, Lysergide, Delysid. Cilvēki, kuri lieto LSD dēvē to par „skābi”. LSD - tas ir viens no īpaši spēcīgiem un bīstamiem līdzekļiem, kas iedarbojas uz cilvēka zemapziņu. To ražo no lizergīna skābes (Lysergic acid), kura ir atrodama Claviceps sēnītē, kas izposta rudzus un citus graudaugu kultūras (aug tieši uz graudiem). Angliski LSD skan kā Lysergic Acid Diethylamide, no šī nosaukuma arī ir radies saīsinājums LSD.

1938.g. – Alberts Hofmans, farmaceitiskās kompānijas „Sandoz” (Sandoz Pharmaceutical) Bāzelē (Šveice) darbinieks pirmoreiz sintezēja LSD. Nākamo 5. gadu laika nekādi pētījumi netika veikti.

1943.g. 16.aprīlis – Hofmans nejauši izmēģina LSD nelielo devu. Tā ir bijusi pirmā cilvēku pieredze LSD-25 lietošanā. Hofmans ziņoja par intensīvu, kaleidoskopa krāsu spēlei līdzīgu spēli, nepārtrauktu fantastisku tēlu plūsmu. Tas turpinājās mazliet vairāk nekā divas stundas.

1943.g. 19.aprīlis – Alberts Hofmans jau tīšām izmanto LSD

1947.g. – pirmais raksts par LSD iedarbību uz smadzenēm. Autors – Vērners Štols (Werner Stoll).

1952.g. – Čārlzs Savadžs (Charles Savage) publicē savu pirmo pētījumu par LSD izmantošanu depresijas ārstēšanā.

1953.g. – Anglijā atver pirmo klīniku Rolanda Sandisona vadībā, kur LSD izmanto kā ārstniecisko līdzekli.

1953.g. – Dakteris Hemfri Osmonds sāk ārstēt alkoholiķus ar LSD palīdzību.

1962.g. – Kongress uzstāda jaunus likumus par LSD izmantošanu un pielietošanu. To klasificē ka eksperimentālo preparātu un ierobežo saistītus ar to pētījumus.

1963.g. – LSD parādās pārdošanā uz ielām (cukura graudiņi izmērcēti LSD). Pēc tam to sāk pārdot tablešu veidā uz gēla bāzes un pulvera veidā. Raksti par LSD parādās vadošajos žurnālos un avīzēs (Look, Saturday Evening Post).

1967.g. – LSD tiek oficiāli aizliegts visā ASV teritorijā.

1970.g. – pēc speciālistu aprēķiniem apm. 2 miljoni amerikāņu ir lietojuši LSD.

1970.g. vidus – uz ielām LSD visbiežāk sastopams impregnēto papīra kvadrātu veidā ("markas"). Līdz šīm laikam tas tika pārdots pulvera vai tablešu veidā.

1979.g. – Alberts Hofmans publicē savu grāmatu „LSD- mans sarežģītais bērns”…

LSD iedarbība sākas apmēram 30-90 minūšu laikā pēc tā ievadīšanas organismā un var turpināties līdz pat 12.stundām. LSD lietotāji var izjust noteiktas izjūtas, kuras ir saistītas ar ietekmi uz fizioloģiju, piemēram, arteriālā spiediena paaugstināšanās, reiboņi, ēstgribas zudums, sausuma sajūta mutē, nelabums, svīšana, roku un kāju notirpums, drebuļi. Narkotikas ietekme izpaužas arī emocionālā un jutekliskā līmenī. Emocijas var ļoti ātri mainīties sākot ar bailēm līdz eiforijai. Turklāt tādas pārejas būs tik straujas, ka cilvēkam liksies, ka tās notiek vienlaicīgi. LSD stipri iedarbojas arī uz manu orgāniem. Krāsu, smaržu un citas izjūtas liekas visai un visai intensīvi. Dažos gadījumos sensoriskas izjūtas var saplūst vienā. Pie tam cilvēkam liekas, ka viņš ir spējīgs dzirdēt un sajust pēc taustes krāsas un redzēt skaņas. Sienas, griesti, priekšmeti var peldēt telpā, visapkārt rodas krāsaini un sarežģīti raksti, pievērot acis; dažbrīd rodas visai intensīvi un nežēlīgi pārdzīvojumi, kas ir aprakstāmi kā personīgais pārdzimšanas vai nāves pārbaudījums. Pazūd robeža starp cilvēka „es” un ārējo pasauli. Nekad neizraisa bezprātu. Viņam nav tāda spēka. LSD tikai ļauj paskatīties uz sevi citādāk. LSD izraisa pagaidu, bet pie tām ārkārtēji nopietnas psihes izmaiņas, cilvēks preparāta ietekmes laikā pilnībā nesaprot apkārt notiekošo, un tas var izraisīt avārijas un traumatismu. LSD lietošanas laikā ir ļoti bīstama transporta vadīšana, citas līdzīgas darbības, kuras ir saistītas ar kritisku lēmumu pieņemšanu. LSD var izraisīt sajūtu, ka laika gaita spēcīgi palēninājās vai ka paša cilvēka ķermeņa forma ir izmainījusies. Narkotikas lietotājs dažreiz izjūt patīkamas un smadzeņu darbības stimulējošās izjūtas, kā arī visa notiekošā padziļinātās sapratnes sajūtu. Tāpat var rasties briesmīgas domas un šausmas, nemiera un izmisuma sajūtas, tai skaitā bailes pirms neprāta vai tuvojošās nāves vai kontroles zaudēšanas pār sevi.

• paplašinātas acu zīlītes
• ķermeņa temperatūras paaugstināšanās
• augsts asinsspiediens
• virziena, attāluma un laika izjūtu zaudējums
• svīšana
• nelabums
• drebuļi
• panisks stāvoklis
• paranoja
• uzbudinājums
• kontroles zaudējums
• psihozes
• citi efekti

• Hromosomu traucējumi
• Pašnāvība
• Bērnu piedzimšana ar dažādām iedzimtām slimībām
• Vardarbības aktu provocēšana
• Sajukšana prātā

Minimālā efekta deva – 10-25 mikro grami (1 mg = 1000 mikro g)
Nelegāli pārdoto formu deva - 50-100 (75-250) mikro grami
Eiforijas deva – 10 mikro grami 
Halucināciju deva - 50-200 mikro grami
Parastā vienreizējā deva - 30-50 (20-80) mikro grami
Letālā deva – 1-5 mikro grami/kg