1938. gada 16. novembri, kad šveiciešu ķīmijas doktors Alberts Hofmans (attēlā) laboratorijā Bāzelē, veicot pētījumus ar lizergīnskābi (vilkazobu alkaloīdu centrālā komponente), pirmo reizi sintezēja LSD-25.
Piecus gadus vēlāk, atkārtojot gandrīz aizmirstās vielas sintēzi, uz viņa pirkstu galiem nejauši nedaudz absorbējās LSD, un 1943. gada 16. aprīlī Hofmans sajuta tās psihedelisko efektu. Pēc vēl trim dienām (kas zinātnes vēsturē iegājusi kā "Velosipēda diena", jo LSD iedarbībā Hofmans ar šo transporta līdzekli mēroja ceļu uz mājām) zinātnieks jau apzināti ievadīja organismā 250 mikrogramus LSD un izjuta vēl intensīvāku iedarbību.
Drīz vien aizsākās plašā eksperimentu sērija ar lizergīnskābes dietilamīdu, kas ar Oldosa Hakslija, Timotija Līrija un "puķu bērnu" aizbildniecību pārņēma lielu daļu asu izjūtu kārās pasaules, līdz vairumā valstu 1971. gadā to pilnībā aizliedza.
Nav longitudinālu pētījumu, vai šīs vielas lietošana paildzina dzīvi, bet zināms, ka Hofmans 2008. gadā mira 102 gadu vecumā.
