Mans putniņ, kur pelēkos gaisos
Tu maldies? Es pievildams sevi,
Kā piemircis zars, liecos un raisos,
Šai vakarā gaidīdams tevi. Nāc! . . . Trīcošā dziesmā caur ēnām,
Kad sveicot tu raudzīsies tālē,
Es šūpošos līdzi tev lēnām,
Un mirdzot birs pilieni zālē. /dzejoļa autors Jānis Ziemeļnieks/
Lietainā dienā no mājas izgāju
un gaiši zilu lietussargu līdzi paņēmu.
Savās gaitās dodos un visiem uzsmaidu,
un smaidus pretīm no citiem saņemu.
Gaišas domās domājot, visu tumšo aizdzenu
un savā sirdī cerību glabāju.
Lietainā dienā sauli nemaz negaidu,
jo arī dabai reizēm vajag lietus žīrgtumu.
Eh..kaa man riebjas lietus.. biju jau tik vasarigi sagjerbusies.. Un tagad naak prata arii shadas bildes ^Par milestibu^ es nezinu kpc bet vnk. uznaca skumjas [: