Liepājnieki tagad varēs pārvietoties nevis pa „zelta” bet gan „briljanta un platīna” tiltu.
Salīdzinot Dienvidu un Karostas tiltu būvizmaksas, iznāk, ka Rīgas „zelta tilta” kvadrātmetra būvniecība izmaksāja 1184 latu, bet Karostas – 2904 latus. Tas nozīmē, ka Karostas tilta kvadrātmetrs ir par 1720 latiem dārgāks nekā Dienvidu tilta analoģiska platība.
Būvdarbu ģenerāluzņēmēja SIA „Rīgas tilti” tehniskais direktors Guntis Briedis teic, ka izmaksas tik dārgas ir tāpēc, ka tilta metāla konstrukcijas ir gan sarežģītas, gan dārgas. Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārstāvis Jānis Liepiņš min, ka Karostas tilts ar savu izgriešanas mehānismu ir unikāls un tādēļ to formāli nevar salīdzināt vai likt vienā plauktiņā ar citiem tiltiem. Karostā ir vienīgais valstī izgriežamais tilts, kas pavar iespēju pa kanālu braukt kuģiem, lai nodrošinātu ostas darbību. Izmaksas ir atkarīgas nevis no tilta platības, bet gan no sarežģītajiem mehānismiem.
2006. gada 12. jūlijā pāris mēnešus pirms Karostas tilta simtgades svinībām, tiltā ieskrēja zem Gruzijas karoga kuģojošais tankkuģis „Anna” un to pilnībā sadragāja. Tādējādi trīs gadus Liepāja praktiski bija sadalīta divās daļās un pilsētniekiem, lai nokļūtu no vienas pilsētas daļas līdz otrai, bija jāveic apkārtceļš – septiņi kilometri katrā virzienā. Sagrautais tilts ietekmēja arī Liepājas tūrisma nozari, jo daudzi tā dēļ attiecās doties apskatīt unikālo kādreiz slēgtās militārās pilsētiņas arhitektūru un Karostas cietummuzeju. Tas pamatīgi iedragāja arī nekustamā īpašuma cenas, jo „treknajos gados” Karostas mājokļiem tās strauji nokritās. Tiesa gan, cenas nu atkal pamazām ceļas... Tilta neesamība degradēja arī Karostas vidi – turīgākie liepājnieki pārvācās dzīvot kanāla otrajā pusē, tuvāk pilsētas centram, bet uz Karostā sāka dzīvot trūcīgākie iedzīvotāji. Rajonā pasliktinājās arī kriminogēnā situācija.
Kopumā Karostas tilta rekonstrukcija izmaksāja 4,6 miljonus latu. Summa tik ņemta no Eiropas Savienības Kohēzijas fonda, valsts budžeta un Liepājas SEZ – tā gan par zaudējumu piedziņu 4,1 miljons latu apmērā joprojām tiesājas ar rēdereju, kurai pieder tankkuģis „Anna”.
Ar Karostas tiltu saistās gan patiesi nostāsti, gan leģendas. 1924. gadā ar pašbūvētu lidaparātu zem tilta izlidoja slavenais latviešu lidotājs Herberts Cukurs, kuram šī nesankcionētā trakuma dēļ nācās aiziet no Latvijas armijas rindām.
Klīst leģendas, ka tilta mehānismu esot projektējis slavenais Eifeļa torņa radītājs Aleksandrs Gistavs Eifelis. Tā kā Eifelis ir piedalījies arī Brīvība statujas Ņujorkā radīšanā, Liepājas Karostas tiltu saista arī ar pasaules lielāko megapoļu simboliem. Tomēr vēsturiskie avoti pretrunīgi vērtē Eifeļa piedalīšanos Liepājas tilta projektēšanā. Par tā autoru ir atzīts vācu inženieris Haralds Halls.
