Lieldienu sala(vietējā valodā tās nosaukums ir Rapanui) ir viena no Polinēzijas vulkāniskās izcelsmes salām. Tā ir ievērojama ar savām gigantiskajām, akmenī izcirstajām cilvēku figūram jeb moai.
Sala atrodas ļoti nomaļā vietā - gandrīz četri tūkstoši kilometru attālumā no Čīles piekrastes. Pirmie salas iedzīvotāji rapanusieši ieradās salā mūsu ēras ceturtajā gadsimtā. Vairums iedzīvotāju apmetās uz dzīvi salas vidienē, bet piekrastē uzbūvēja ceremoniālas un kulta celtnes. Tajās pielūdza senču garus, kurus simbolizēja moai statujas. Tās ir Ranoraku vulkāna nogāzes akmeņlauztuvēs izcirsta gigantiskas cilvēku figūras. Šajās akmeņlauztuvēs arī mūsdienās atrodas nepabeigtas elku statujas. Tas, ka daudzas statijas palikušas nepabeigtas, vedina uz domām, ka akmeņlauztuves ir steigā pamestas.
Ir daudz minējumu par to, kas veidojis šīs statujas un kāpēc šis darbs vēl nav pabeigts. Pastāv viedoklis, ka tēlnieki ir bijuši paši Polinēzieši pirms vairāk nekā piecsimts gadiem. Statujas bijušas salenieku pielūgto mirušo senču tēli, bet dažas statujas varētu būt izkaltas jau cilvēka dzīves laikā un uzstādītas pēc viņu nāves. Tomēr salas nelielā platība liek apšaubīt, ka šeit dzīvoja pietiekami daudz cilvēku, lai paveiktu tik milzīgu darba apjomu. Lai izcirstu vienu pašu statuju, vajadzēja strādāt vairākus gadus, pēc tam akmens figūra bija jānogādā piemērotā vietā un jānovieto uz akmens platformas.
Tas bija visai grūts uzdevums, jo statuju augstums svārstās no diviem līdz gandrīz desmit metriem un lielākā pabeigtā, vietā nolikta statuja svēra astoņdesmit divas tonnas. Turklāt dažu tēlu galvas tika izgreznotas ar sarkana akmens "cepuri", kas atveidoja matu mezglu un svēra apmēram desmit tonnas.
Daži arheologi bija tik pārsteigti par milzīgajiem darba apjomiem, ka sāka nopietni runāt par ārpuszemes civilizācju iejaukšanos.Taču nesen tika pierādīts, ka salas iedzīvotāji, izmantojot sarežģītu sviru sistēmu, paši ir spējuši pārvietot lielus smagumus. Tomēr arī tagad nav skaidri zināms, ar kādiem paņēmieniem tika izcirstas gandrīz tūkstoš šo gigantisko statuju.
Vai Tu zini ka...
Milzīgajām akmenī kaltajām cilvēku figurām ir dažāds novietojums:divi simti septiņdesmit sešas no tām ir novietotas uz īpašām platformām salas piekrastē;300 statujas ir apgāzušās;80 figūras nav pabeigtas;daļa statuju atrodas salas iekšienē.
Interesanti skaitļi un fakti
Lieldienu sala atrodas nepārtauktā kustībā: katru gadu tā pavirzās par deviņiem centimetriem tuvāk Čīlei.
Lieldienu salas mitoloģija ir unikāla, jo tieši šī sala no visām Polinēzijas salām atrodas vistālāk no Dienvidamerikas kontinenta. Katru gadu salas iedzīvotāji rapanuieši svin galvenos savas tautas svētkus- Tapati. Svētki sākas pirmajā februāra nedēļā un turpinās desmit dienas. Šajos svētkos, kas tiek iestudēti speciāli tūristiem, tiek atveidoti dažādi seni rituāli: ķermeņa apgleznošana(tā dēvētā takona), jaunekļu sacensības-kurš sēžot jāteniski uz bambusa baļķa ujn lielā ātrumā traaucoties lejā no kalna, atrāk sasniegs nogāzi, un salas karalienes ievēlēšana ar kronēšanu pirmajā pilnmēness dienā.
Vietējā antropoloģijas muzejā, kas nosaukts garīdznieka Sevastiana Englerta vārdā, atrodas salas kultūras mantojuma priekšmetu kolekcija- apmēram tūkstoš piecsimt eksponātu.
Teksts norakstīts no Lielās noslēpumu grāmatas.
