Recesijas un finanšu krīzes padziļināšanās rezultātā jaunā valsts
parāda prognoze divkārt pārspēj 2008. gadā minētās prognozes. Parāda
pieauguma cēloņi ir vienkārši: recesijas dēļ valsts budžetā ieplūst
arvien mazāk nodokļu, no banku sektora gaida arvien jaunus zaudējumus,
kamdēļ finanšu kompānijām būs nepieciešama valsts palīdzība. Nodokļu
ieņēmumi 2008.-2009. finanšu gadā, kurš vēl nav noslēdzies, jau ir
samazinājušies par 10 miljardiem sterliņu mārciņu, salīdzinot ar
2007.-2008. gada līmeni. Pirms tam britu Finanšu ministrija visa
finanšu gada laikā prognozēja nodokļu ienākumu krišanos apmēram par 3
sterliņu miljardiem mārciņu.
Rezultātā pēc aprīļa, kad valdība piedāvās budžetu, nāksies ievērojami palielināt aizņēmumu apjomus – valstij ir nepieciešami līdzekļi pretkrīzes programmu finansēšanai. Lielbritānijas finanšu ministrs Alisters Darlings pārcēla oficiālo budžeta prezentācijas datumu uz 22. aprīli - jau pēc 2009.-2010. finanšu gada sākuma (5. un 6. aprīlī), lai iegūtu vairāk laika tā izstrādei.
Pēc „Financial Times” vērtējuma, kas balstīts uz Anglijas Bankas prognozēm, valsts parāda līmenis divkārt pārsniegs 40% IKP slieksni, kuru līdz 2008. gada vasarai Lielbritānijas Finanšu ministrija uzskatīja par maksimāli pieļaujamo parāda lielumu. Pagājušā gada novembrī Finanšu ministrija atteicās no šīs domas, paziņojot par valsts parāda iespējamo palielināšanu līdz 57% no IKP. Starptautiskā valūtas fonda dokumentos, kuri paredzēti iekšējai lietošanai, šis rādītājs prognozēts 70% IKP līmenī – iespējamo zaudējumu finanšu sektorā dēļ, atzīmē FT.
Lielbritānijas valsts parāda prognozējamais rādītājs ir iespaidīgs. Pat ASV, kuru ekonomika pašlaik saņem graujošus triecienus, valsts parāds (bez kompāniju un privātajiem parādiem) ir 40% no IKP. Tas ir pats augstākais rādītājs pēdējos 10 gados, taču, salīdzinot ar 80% Lielbritānijā, nav pats iespaidīgākais. Vienlaikus tuvāko trīs gadu laikā ASV var arī pārspēt šo apšaubāmu rekordu. ASV Finanšu ministrija paredz, ka jau 2009. gada pirmajā pusgadā ASV valsts parāda apjoms var sasniegt likumdevēju noteikto limitu – 11,3 triljonus solāru. Pēc tam šis limits, tāpat kā Lielbritānijā, var tikt palielināts, ņemot vērā pasaules krīzes galvenā vaininieka ekonomiskas glābšanas plānu apjomus.
Starp citu – Argentīnai 2001. gadā pat valsts parāda līmenis 54% IKP (144,2 miljardi dolāru) izrādījās letāls - valsts paziņoja par defoltu. Pašlaik Argentīnas parāds ir 114,7 miljardi dolāru (56% IKP), tomēr rezerves, kas sakrātas pēdējos gados (50 miljardi dolāru), pagaidām ļauj valstij vismaz turēties virs ūdens.
ASV un Lielbritānijai, protams, ir ievērojamas iespējas saņemt nepieciešamos līdzekļus, un tām diezin vai draud defolts. Tomēr ārējo parādu apmēri liecina, ka pašu attīstītāko ekonomiku kuģos ir radušās iespaidīgas sūces. Ko darīt attīstības valstīm, ja pat tādi flagmaņi cieš fantastisku zaudējumus?
Rezultātā pēc aprīļa, kad valdība piedāvās budžetu, nāksies ievērojami palielināt aizņēmumu apjomus – valstij ir nepieciešami līdzekļi pretkrīzes programmu finansēšanai. Lielbritānijas finanšu ministrs Alisters Darlings pārcēla oficiālo budžeta prezentācijas datumu uz 22. aprīli - jau pēc 2009.-2010. finanšu gada sākuma (5. un 6. aprīlī), lai iegūtu vairāk laika tā izstrādei.
Pēc „Financial Times” vērtējuma, kas balstīts uz Anglijas Bankas prognozēm, valsts parāda līmenis divkārt pārsniegs 40% IKP slieksni, kuru līdz 2008. gada vasarai Lielbritānijas Finanšu ministrija uzskatīja par maksimāli pieļaujamo parāda lielumu. Pagājušā gada novembrī Finanšu ministrija atteicās no šīs domas, paziņojot par valsts parāda iespējamo palielināšanu līdz 57% no IKP. Starptautiskā valūtas fonda dokumentos, kuri paredzēti iekšējai lietošanai, šis rādītājs prognozēts 70% IKP līmenī – iespējamo zaudējumu finanšu sektorā dēļ, atzīmē FT.
Lielbritānijas valsts parāda prognozējamais rādītājs ir iespaidīgs. Pat ASV, kuru ekonomika pašlaik saņem graujošus triecienus, valsts parāds (bez kompāniju un privātajiem parādiem) ir 40% no IKP. Tas ir pats augstākais rādītājs pēdējos 10 gados, taču, salīdzinot ar 80% Lielbritānijā, nav pats iespaidīgākais. Vienlaikus tuvāko trīs gadu laikā ASV var arī pārspēt šo apšaubāmu rekordu. ASV Finanšu ministrija paredz, ka jau 2009. gada pirmajā pusgadā ASV valsts parāda apjoms var sasniegt likumdevēju noteikto limitu – 11,3 triljonus solāru. Pēc tam šis limits, tāpat kā Lielbritānijā, var tikt palielināts, ņemot vērā pasaules krīzes galvenā vaininieka ekonomiskas glābšanas plānu apjomus.
Starp citu – Argentīnai 2001. gadā pat valsts parāda līmenis 54% IKP (144,2 miljardi dolāru) izrādījās letāls - valsts paziņoja par defoltu. Pašlaik Argentīnas parāds ir 114,7 miljardi dolāru (56% IKP), tomēr rezerves, kas sakrātas pēdējos gados (50 miljardi dolāru), pagaidām ļauj valstij vismaz turēties virs ūdens.
ASV un Lielbritānijai, protams, ir ievērojamas iespējas saņemt nepieciešamos līdzekļus, un tām diezin vai draud defolts. Tomēr ārējo parādu apmēri liecina, ka pašu attīstītāko ekonomiku kuģos ir radušās iespaidīgas sūces. Ko darīt attīstības valstīm, ja pat tādi flagmaņi cieš fantastisku zaudējumus?
Saistītais raksts: Pēc atsevišķu ekspertu domām Lielbritānija drīzumā var izsludināt defoltu >>>
Saistītais raksts: Hipotekāro parādu dēļ ik desmit minūtēs bez mājokļa paliek viena britu ģimene >>>
Saistītais raksts: Hipotekāro parādu dēļ ik desmit minūtēs bez mājokļa paliek viena britu ģimene >>>
