nu tagad es tiešām dievinu šitos rakstus.. ceru, ka viņiem būs vēl vismaz 120 daļas :p
nu tagad es tiešām dievinu šitos rakstus.. ceru, ka viņiem būs vēl vismaz 120 daļas :p
Jauki, aizkustinoši stāsti, kas liek aizdomāties par saviem mīļajiem - cik svarīgs ir katrs mirklis kopā ar viņiem. Es arī ceru, ka šiem stāstiem būs daudz, daudz daļas un tie kaut mazliet mainīs manu dzīvi un uztveri.
tikko izskatiju visas daljas .. katrai pa 4 plusiem =D ceru ka bus daudz daljas sijm =]
Man tiešām patīk šie raksti. Gaidu jau nākamo daļu! Sirdi aizkustinoši un tiešām man ari liek padomāt.
15. atgādina, kā,
"mums skolā ir bufete un tāda, kā maza kafejnīca, kur saimnieko paveca, bet ļoti feina sieviete. nu vo vienu dienu sanāca būt pārāk agri skolā, biju nepārāk priecīga. un kaut kā automātiski ieejot iekšā pasmaidīju. viņa uzreiz pasmaidīja pretī un, dodot man kafiju, teica: "paldies, ka pasmaidīju, tas bija tik jauki, ka uzreiz arī man gribas smaidīt. tu uzlaboji manu omu." pēc tam visu dienu staigāju apkārt smaidīga, jo no sliktā garīgā ne miņas vairs. "
ps. viņai ar nebija pārāk labs garastāvoklis.
redz`, ko spēj dod tikai viens smaids. :]
KKas līdzīgs kā 12. gadīijumam man arii.... Jau diezgan sen gribeeju kaadu dienu riktiigi ilgi parunaaties ar omu, paklausiiities visu dziives staastu, jo taa kaartiigi nebiju dzirdeejis, liidz vinjai palika slikti(slimniicaa binja bija biezhi, bet shoreiz bija nopietnaak), taa nu nozveereejos, ka uzreiz kaa vinju atlaidiis maajaa, aizbraukshu pie vinjas. Mājās tā arī viņu neatlaida....
Es iedomājos… Vai jelkas, ko es esmu darījusi ir licis kādam citam aizdomāties? MMD
liec vēl, vecīt, cik tik vari atrast!! dievinu tavus rakstus! tie man liek saprast, lai izbaudu savu dzīvi tagad, jo jau rīt esnākot no skolas varu pamosties slimnīcā un būt invalīde... :(