gandrīz apraudājos
man saskrēja asaas acīs...Es šorīt sastrīdējos ar mammu sarunāju lietas ko tagad nožēloju un aizcirtu durvis pat neatvadoties...
pie 11. un 12. nenoturējos un izplūdu asarās. žēl, ka cilvēki brīžiem ir tik vienaldzīgi un nenovērtē sev tuvos un mīļos, bet, kad ir tos zaudējuši, atceras katru sekundi, ko ir pavadījuši kopā, ir lietas, ko pat daba nespēj mainīt ;(
Šodien, gandrīz gadu kopš viņa zaudējuma, es vēl joprojām varu sajust viņa smaržu uz mana guļamistabas spilvena. MMT
VArbūt paprovē nomainīt gultas veļu?
Nu un tad, ka lika aizdomāties? padomāsiet augstākais 10 minūtes, aizmirsīsiet un rīt, sākot jaunu dienu savā dzīvē, nemainīsiet to ne par mata tiesu.