šiem rakstiem jau pirms izlasīšanas + ielieku. :))
Pirms kāda laiciņa stāvēju autobusu pieturā un tur kāda veca sieviete pārdeva mellenes. Tad pienāca puiši ap gadiem 25 un viens no viņiem ieraudzīja veco sievieti un uzreiz piegāja pie viņas un nopirka burciņu ar mellenēm, kas maksāja 2Ls, bet deva 5Ls un atlikumu neņēma. Kad viņš aizgāja atpakaļ pie drauga, tas prasīja kāpēc vispār viņam tās mellenes vajadzīgas un kāpēc nepaņēma atlikumu? Puisis atbildēja: "Iedomājies, ja tava vecmāmiņa tur sēdētu.."
Tas tā mmt.
Rainbow Bunny(piedo, ja zinātu tavu vārdu, uzrunātu ar vārdu) malacis!!! vairāk un vairāk šādu dzīves stāstu!! tie iedvesmo!!! )))
šitaadus stastus japublice avvize un jaizplata pa visu Latviju....un netikai.....
beidzot izlasiju pilnigi visus rakstus, un ja vareetu, liktu 100000000+ un vairaak, jo tieshaam nebija ne viens raksts, kuraa es pat asaru nenobirdinaatu, dauzhreiz aiz prieka, dazhreiz aiz taa, ka man ir bijushi lidzigi momenti, un vai lai cik sen tas nav bijis, vienalga retas paliek un ljoti dziljas...