Maiju kalendāru izveidoja civilizācija, kas pastāvēja laika posmā no 250. - 900. gadam mūsu ērā. Maiju impērijā pastāvēja augsti attīstīta rakstība, arhitektūra un pilsētu būvniecība. Maiju piramīdas ir grandiozi senās civilizācijas pieminekļi, kas pastāv vēl šodien. Arī mūsdienās sastopami daži maiju pēcteči, kas joprojām piekopj senās tradīcijas. Maiji lietoja daudz dažādus kalendārus, kuri tika izmantoti ne tikai ikdienas, nedēļas un ikgadējo darbu plānošanā, bet arī reliģiskajās aktivitātēs. Maiju kalendārs pilnībā kontrastē ar mūsdienu kalendāru, kura primārā funkcija ir laika organizēšana un plānošana. Viens no maiju kalendāriem, tā saucamais "garais rēķins", bija paredzēts 5126 gadiem. Maiju pareģojums pastāv uz to, ka tajā brīdī, kad beigsies "garā rēķina" kalendārs, notiks kaut kas slikts. Maiju eksperti dalās divās nometnēs, izvirzot divus iespējamos pasaules gala datumus, jo maiju dienu cikli bija gan 13, gan 20 dienas. Pirmā pasaules bojāeja varētu notikt brīdī, kad būs pagājuši 5126 gadi kopš kalendāra izveides 3114. gada 11. augustā pirms mūsu ēras. Otrs pieļāvums ir, ka maiju kalendāra beigas gaidāmas aptuveni 8000. gadā, kad maiji vienkārši bija paredzējuši atsākt skaitīšanu no jauna.