local-stats-pixel

Lhc16

Šodien, 10. septembrī, pirms pulksten 11 tiks "palaists" LHC kodolpaātrinātājs.
LHC, kas atrodas netālu no Ženēvas, tiks ieslēgts pilnībā 10. septembrī, lai gan nu jau labu laiku pa milzīgā, 27 kilometrus garā tuneļa posmiem pārvietojas daļiņas. Jau vairākus mēnešus LHC daļiņu uztvērēji reģistrē kosmisko staru "pieskārienus". 2008. gada 22. augustā vienā no LHC sinhronizācijas pārbaudes etapiem VELO uztvērējs reģistrēja pirmās daļiņas, kas radušās pašā daļiņu paātrinātājā. Šī testa ietvaros protonu stars tika ietriekts 28 tonnu smagajā absorbētājā, kas atrodas 200 metru attālumā no LHCb. Radās daļiņu lietus, kuru arī zinātnieki novēroja. VELO ir ļoti precīzs daļiņu uztvērējs, kas ieskauj protonu-protonu sadursmes vietu LHCb. Tā kodolu veido 84 pusmēness formas silīcija uztvērēji. VELO uztvērējs ir paredzēts b kvarku fiksēšanai. Vai ir pamats baidīties no LHC ieslēgšanas? Zemi katru dienu bombardē kosmiskie stari, kuru radītās sadursmes ir daudz spēcīgākas nekā tās, kas tiks ģenerētas LHC tunelī, kur dabas likumi tiks pētīti kontrolētos eksperimentos. Ja Zeme ir izturējusi dažādas intensitātes kosmisko daļiņu uzbrukumus, tā pat nejutīs LHC procesus. LHC drošības kontroles grupas publicētajā ziņojumā varam lasīt, ka "divu protonu sadursmes rezultātā radīsies enerģija, kas līdzvērtīga divu odu sadursmei. Ja šādā procesā rastos melnais caurums, tas būtu daudz mazāks par astrofiziķiem zināmo niecīgāko melno caurumu." Drošības grupa secinājusi, ka šādi melnie caurumi nevar izaugt, lai apdraudētu Zemi. Drošības grupas ziņojumā izmantoti Brūkheivenas nacionālās laboratorijas relatīvo smago jonu daļiņu paātrinātāja eksperimentālie dati. Tomēr LHC ir un paliek viens no grandiozākajiem 21. gadsimta zinātnes sasniegumiem. Tā ietvaros tiks radīti miljoniem daļiņu, kuras būs jāatseko, jāpiefiksē un jāizanalizē. Eksperimentā tiks izmantots ne tikai ārkārtīgi precīzais protonu staru tunelis, jaudīgas dzesēšanas iekārtas un superjutīgi uztvērēji, bet arī neiedomājami lielas datu uzglabāšanas iekārtas. Katrās piecās sekundēs LHC radīs tik daudz datus, cik var ierakstīt parastā DVD diskā. Tas ir aptuveni 1 GB 1 sekundes laikā. Vidējais lejupielādes ātrums katram gala lietotājam ir aptuveni 2MB/s. LHC zinātniekiem nācās izveidot jaunu datu apstrādes metodiku, kas spēj uzglabāt un pārraidīt miljoniem gigabaitu (petabaiti) lielus apjomus visām projektā iesaistītajām iestādēm. 1990. gadā CERN apgrieza mūsu dzīves kājām gaisā. Iepriekšējā gadā CERN fiziķis Tims Berners Lī, kas tad ir iecelts bruņinieku kārtā, uzrakstīja elektroniskās informācijas vadības piedāvājumu, kurā viņš aplūkoja iespēju informāciju pārraidīt hiperteksta veidā. Laika gaitā Berners Lī un Roberts Kaijo, izveidoja lokālu tīklu, kas nodrošināja CERN zinātniekiem iespēju apstrādāt un pārraidīt datus, nesaglabājot tos apjomīgās datu saglabāšanas ierīcēs. Hiperteksts nodrošināja iespēju aplūkot un pārraidīt tekstu ar hipersaišu palīdzību. Berners Lī radīja pārlūkprogrammu, kas ļāva datu apritē iesaistīties milzīgam cilvēku skaitam. 1990. gada maijā piedzima WWW (World Wide Web), kā arī pirmā Interneta lapa, kas piederēja CERN. CERN nav pirmo reizi "ar pīpi uz zara", bet LHC gadījumā vajadzēja kaut ko pilnīgi jaunu. "Ja es lūkojos uz LHC darbu nākotnē, redzu vienu lietu, ko Internets nespēj nodrošināt - milzīga apjoma datu apstrādi," teica Deivids Bāders. Ir vieglāk saglabāt datus milzīga apjoma cietajos diskos, nevis pārraidīt caur Internetu. Tādēļ ir tapis LHC datu tīkls, kas sadala visu kopu atsevišķās pakāpēs. Pirmā pakāpe (Tier 0) atradīsies pašā LHC centrā, Ženēvā. Tier 0 veido milzīgs paralēlu datoru tīkls, kas sastāv no 100 000 procesoriem. Šīs kopas ietvaros tiks saglabāti pirmatnējie dati, kas plūdīs no LHC. Tālāk sapakotie Tier 0 dati tiks pārsūtīti uz Tier 1 līmeni, kas atrodas 11 dažādās vietās Ziemeļamerikā. Šim nolūkam izmantos izdalītu 10 GB/s optiskās šķiedras līniju. Tier 1 kopa datus sapakos vēl kompaktāk un nosūtīs tālāk uz 140 Tier 2 līmeņa tīkliem, kas izvietoti universitātēs, laboratorijās un privātajās iestādēs visā pasaulē. Daudzpakāpju tīkla sistēmas uzturēšanai tika izveidota īpaša atvērtā koda programmatūra Globus. Nav izslēgts, ka šāda tipa datu pārraides metodika radīs ne mazāku revolūciju kā Bernera Lī izdomātais HTML. 10. septembrī pirmo pilno protonu staru apli klātienē vēros vairāk kā 200 žurnālisti no visas pasaules. Nozīmīgais atklāšanas pasākums tiks pārraidīts arī Internetā - http://webcast.cern.ch/

Avots: starspace.lv

Daudzi šo notikumu nosoda, uzskatot, ka tas, iespējams radīs melno caurumu, kas iesūks Zemi, izveidos laika tuneli, vai kādu citu jautru kataklizmu.
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 16

0/2000
11.10 still alive WOOOOOOOOOPIIIII
2 0 atbildēt
LOL
1 0 atbildēt
Ja cilveki patiesham domas ar galvu.....ta vis bus OK!emotion emotion emotion
1 0 atbildēt
Pašlaik pulkstenis rāda 10.53... Nu tad ko? Tiekamies visi citā realitātē? Cerams ka Spoki tur darbosies... emotion emotion
1 0 atbildēt
11:08 hmmm.... es jau esmu citaa realitaatee, spoki iet, tad jau var mieriigi dziivot taalaak emotion
1 0 atbildēt
Kāds var pateikt kam tas vajadzīgs? kaada fishka sham? nekaa nesaprotu ?
1 0 atbildēt
veel dziivojam...
1 0 atbildēt
haha bildē ...kā no Resident Evil :D
1 0 atbildēt
varen interesanti..
1 0 atbildēt
man bails paliek... emotion teica ka velak cilveki pashi sevi iznicinas un dziivie apskaudiis mirushos!!
0 0 atbildēt
Principā cik sapratu , tie lielākie eksperimenta pretinieki ir zinātnieki , kuriem nav specialitātes šajā jomā , un domājam īstenie kristieši :D
0 0 atbildēt
un janu ta melnai caurums tomēr izaug?emotion
0 0 atbildēt
Fiškas jau nav nekādas, vienkārši zinātnieki garlaikojas, jo nav ko darīt, tad nu lūk izdomāja paspēlēties ar daļiņām, bet par melno caurumu labāk vispār neko nevajadzētu teikt, jo neko jau nevar zināt, un mūldēt lieki ka zin, arī nevajadzētu emotion
1 1 atbildēt