Lauku zelts- vistas.32

Vistas tiek galvenokārt audzētas, lai cilvēks iegūtu pārtikas produktus: olas un gaļu. Bet tiek izmantotas arī vistu spalvas un dūnas segu un spilvenu ražošanā. Latvijā viens iedzīvotājs vidēji patērē ap 200 olām gadā. Citās Eiropas valstīs vidēji 250 olas. Eiropā olas visvairāk patērē Portugāle, Spānija un Itālija. Pasaulē olu ēšanas rekordiste ir Japāna. Šajā valstī 1 cilvēks gada laikā apēd 450 olu

Pēdējo gadu pētījumi liecina, ka vistas pieradināšana sākusies Dienvidaustrumāzijā. Tas noticis pirms vairāk kā 10 000 gadiem. Daļēji pieradinātās vistas izplatījās tālāk uz kaimiņu zemēm, uz Ķīnu un tālāk uz Indiju, kur tās kļuva par tipiskiem mājdzīvniekiem. No Indijas pieradinātā vista nokļuva Persijā un Mazāzijā. Pirms 5000 gadiem mājas vista sasniedza Eiropu: Seno Grieķiju, Runāniju, Turciju un Ukrainu. Rietumeiropu mājas vista sasniedza vēlāk, tikai pirms 2000 gadiem. Senajā Ēģiptē mājas vista tiek iepazīta apmēram pirms 3400 gadiem, 18. dinastijas laikā. To sauca par putnu, kas katru dienu dēj. Saskaņā ar Tutmosa lll hroniku mājas vista tika ievesta no Sīrijas un Babilonijas.

Izskats un īpašības. Pasaulē ir apmēram 250 mājas vistu šķirņu kas ārēji viena no otras var būt diezgan atšķirīgas. Tās var būt gan liela auguma, gan maza. Tām var būt visdažādāko krāsu apspalvojums. Ir šķirnes, kurām uz kakla nav vispār spalvu (Ungāru plikkaklanā vista), ir šķirnes kurām aug kuplas, greznas bikses (Kohinhinas lielās formas), un ir šķirnes, kurām ir liels masas pieaugums, salīdzinot ar citām.Latvijas vienīgā selekcionētā šķirne - Latvijas pundurvista ir maza auguma, spalvainām kājām.

Uzvedība. Mājas vista ir sociāls putns un dzīvo baros, kas normālos apstākļos sastāv no gaiļa un vairākām vistām. Barā starp vistām pastāv hierarhija, un dominantā vista vienmēr pirmā paēd un ieņem ērtāko dēšanas vietu. Tās kooperējas olu perēšanā un cāļu audzināšanā. Bara vistas parasti dēj ligzdā, kur jau priekšā ir iedēta ola. Kā arī, ja vista ir sākusi perēt, tā savāc olas arī no blakus ligzdām, pievienojot savējām. Zemnieki bieži dēšanai paredzētajā vietā atstāj kādu olu vai noliek mākslīgu olu, lai vistas olas dētu viegli aizsniedzamās un zināmās vietās. Vista ir ļoti konservatīva un stūrgalvīga ligzdas izmantošanā. Reizēm, ja ligzda ir pārāk maza, ir novērots, ka, lai izdētu olu, viena vista uzkāpj otrai vistai virsū, kas ligzdu jau ir aizņēmusi īsi pirms tam un arī dēj olu. Ja no bara izņem dominanto vistu, barā īslaicīgi iestājas haoss līdz tiek noskaidrota nākamā dominantā vista. Baram ir grūti pievienot jaunus, svešus putnus. Reizēm bars var būt ļoti agresīvs un jauno putnu pat nopietni savainot.

Vista ir visēdāja Lai arī vistas barošanās ir atkarīga no cilvēka, tomēr palaista savā vaļā tā, kašājot un rušinot irdina augsni, meklē kukaiņus un citus bezmugurkaulniekus, tā ēd arī sēklas un dažādus augus, kā arī medī lielākus dzīvniekus par kukaiņiem, kā ķirzakas un peles. Tā apēd arī savas olas, ja čaumala ir ieplīsusi.

Kad gailis atrod barību, tas sausauc vistas ēst pirmās. Tas vistas sauc ar augstu, klukstošu skaņu, kā arī uzlasa ēdienu un to atkal met zemē. Tāpat dara cāļu māte, kas sasauc cālēnus pie ēdiena.

Titulbilde