Šis raksts ir daļēji veidots tieši priekš viena spocēna - Devil_Lv. Vienā rakstā viņš teica, lai kāds ieliekot , ko no Latvijas skaistuma. Lūdzu, šeit būs. Prtms, ka man pašam arī patīk šī skaistā zeme un nekad negribētu dzīvot citā zemē, kā Latvijā!
Kā redzams attēlos, Latvija ir skaista visos gadalaiku apstākļos. Tā kā arī ziemā ir prieks pabraukāt pār Latvijas paugurainajām augstienēm. ;)
Daugava Naujenes apkārtnē. Daugavas ieleja posmā no Krāslavas rietumu robežas līdz Naujenei veido dabas parku "Daugavas loki". Parks dibināts 1990. g., lai saglabātu unikālo un savdabīgo Daugavas vidusteces ainavu, tās vērtīgos dabas resursus, augu un dzīvnieku daudzveidību, kā arī kultūrvēsturiskos pieminekļus.
Veczemju klintis Vidzemes jūrmalāVeczemju atsegums atrodas Vidzemes jūrmalā starp Rankuļu un Kutkāju zemesragiem. Līdz 200 m garajā un 4-5 m augstajā abrāzijas stāvkrasta (krasta erozijas) posmā atsedzas vidusdevona terigēnie ieži. Tie ir dzeltenbrūni un vietām arī pelēki Burtnieku svītas smilšakmeņi. Viļņu darbības rezultātā stāvkrastā izveidojušās nišas, nelielas alas un kolonnas, tādēļ tas ir skaistākais devona iežu atsegums jūras piekrastē Latvijā. Vidusdevona iežu atsegumu josla Vidzemes jūrmalā atrodas Vidzemes biosfēras rezervāta teritorijā.
Gauja pie Ādažiem. Gaujai nav raksturīga lielu ledus sastrēgumu veidošanās un ar tiem saistīta ievērojama ūdens līmeņa celšanās un plašu teritoriju applūšana kā, piemēram, tas raksturīgs Daugavai. Tas tāpēc, ka parasti posmā no Valmieras līdz Murjāņiem vietējais ledus sāk kustēties un iziet ātrāk nekā upes augštecē, kur intensīva sniega kušana un ūdenslīmeņa celšanās sākas nedaudz vēlāk.
Cesvaines pils. Interesants apskates objekts ir 19. gs. beigās (1890. g.) celtā Cesvaines pils un iepretī pāri Pils ielai bij. muižas apbūve. Barona Vulfa greznā pils celta no kaltiem laukakmeņiem ar monumentālu ieeju, dekoratīvām detaļām un piebraukšanas rampu. Blakus pils fasādei saglabājušies 14. gs. celtās un 1577. gadā Ivana Bargā sagrautās Rīgas arhibīskapa pils drupu fragmenti. Cesvaines pilī aplūkojama lielā zāle ar bagātīgu plafonu, iespaidīgas koka kāpnes, torņa telpā renesanses stila kamīns.
Daugava pie dzelzceļa tilta Rīgā. Pirmo Dzelzceļa tiltu pār Daugavu uzbūvēja no 1871. gada maija līdz 1872. gada oktobrim. Tilts kalpoja līdz 1917. gadam, kad, krievu armija atkāpjoties, tiltu uzspridzināja. Tiltu vairākkārt mēģināja atjaunot, līdz 1924. gada 2. aprīlī ledus iešanas laikā tika sagrauti tā balsti. Jaunais Dzelzceļa tilts tika uzcelts no 1909. līdz 1914. gadam blakus vecajam tiltam. Atšķirībā no vecā tilta, jaunajam režģotais "jumts" nav taisns, bet gan izliekts un sadalīts pa posmiem. 1917. gada septembrī krievu armijai atkāpjoties tika uzspridzināti 2 tilta laidumi, taču tos salaboja vācu armijas vienības. Bet jau 1919. gadā Sarkanās armijas sapieri tiltu uzspridzināja. Vācu armijas vienības tiltu atjaunoja, taču 1944. gadā atkāpjoties atkal saspridzināja . Tūlīt pēc kara sākās tilta atjaunošanas darbi un 1951. gadā tos pilnībā pabeidza.
Reklāma
Gauja pie Baltezera kanāla. 1903. g. realizēts projekts, kas izstrādāts jau 17. gs., lai Gauju savienotu ar Daugavu un piemērotu to plostu transportam. Divi šā kanāla posmi atrodas Ādažu pagastā - posms, kas savieno Gauju ar mazo Baltezeru, un īsais kanāls starp Mazo un Lielo Baltezeru.
Gauja pie Siguldas rudenī. Par Gaujas brīnišķīgajām ainavām un teiksmaino senleju ir bezgala daudz un dažādu jūsmīgu slavinājumu gan dzejā, gan aprakstos. Par Gaujas virpuļu atvariem un slīdošām jeb plūstošām smilšu sērēm maz rakstīts un runāts. Tās ir bīstamas gan peldēt pratējiem, gan arī nepratējiem. Slīdošas smilšu sēres Gaujā ir arī pie Siguldas, tādēļ peldēties drīkst tikai pārbaudītās un labi zināmās vietās.
Jērkules ezers. Jērkules ezers atrodas Rīgas rajona Krimuldas pagastā, platība 13,8 ha. Citi nosaukumi: Erkules, Ierkules.
Reklāma
Korneti, skats no Drusku pilskalna. Drusku pilskalns atrodas Alūksnes rajona Kornetos, Pilskalna ezera ar kokiem apaugušajā un ļoti stāvajā ziemeļu krastā. Kalna dienvidaustrumu sāns pret Pilskalna ezeru ir neparasti stāvs (45 grādi), un paceļas apm. 90 m virs ezera līmeņa. Nevienam citam Latvijas pilskalnam nav tāda sāna stāvuma un augstuma.
Daugmales pilskalna virsotnes ainava. Ai tēvu zemīte, Tavu jaukumiņu! Smildziņa ziedēja, Sudraba ziedus.
