›

Latvijas mazpilsētas - Balvi 16

100 1

Balvi ir pilsēta Latgales ziemeļaustrumos, Balvu novada centrs. Izvietojusies starp Balvu un Pērkonu ezeriem pie tos savienojušās Bolupes, autoceļu P35 un P47 krustojumā. Attālums līdz Rēzeknei - 80 km, līdz Rīgai - 219 km.

Senatnē Balvi ietilpa Atzeles valstī. Vēstures avotos pirmoreiz minēti jau pēc latgaļu pakļaušanas, 1224. gadā. 1783. gadā Balvus piemin kā sādžu. 20. gadsimta sākumā Balvi jau bija izauguši par pagasta centru. 1926. gadā ieguva miesta tiesības.

Otrā pasaules kara laikā Balvi tika gandrīz pilnībā nopostīti. Mūsdienu pilsēta ir uzcelta praktiski no jauna, pēc kara. 1950. gadā Balvi kļuva par jaunizveidotā Balvu rajona centru. 2009. gadā pēc administratīvi teritoriālās reformas - par Balvu novada centru.

Pilsētas tiesības - no 1928. gada

Platība – 5 ,08 km²

Iedzīvotāji – 7906

Apskatiet arī citus manus rakstus par Latvijas mazpilsētām.

Balvu ģērbonis.

Pilsētas centrālais laukums un... Autors: Battlestar Latvijas mazpilsētas - Balvi

Pilsētas centrālais laukums un Kultūras un atpūtas centrs.

izveidot rakstu izveidot testu

Reklāma

Balvu ezers Ezera platība ir... Autors: Battlestar Latvijas mazpilsētas - Balvi

Balvu ezers. Ezera platība ir 167,9 hektāri un maksimālais dziļums ir 3,9 metri.

Par pilsētas simbolu... Autors: Battlestar Latvijas mazpilsētas - Balvi

Par pilsētas simbolu balvenieši uzskata strūklaku „Ūdensroze” skvērā.

Bet svinīgos, Valsts svētku brīžos iedzīvotāji pulcējas pie pieminekļa kritušajiem Latgales partizāniem.

Reklāma

Bijusī muižas pils celta 18.gs. beigās, divas reizes nodegusi, atjaunojot ievērojami pārbūvēta un piemērota skolas vajadzībām. Pils ēka ezera krastā piesaista gan iebraucēju, gan pašu balvēniešu uzmanību. Tās zāle 2.stāvā var lepoties ar vienu no labākajām akustikām Latvijā. Par tradīciju kļuvis kamermūzikas festivāls, kurš ieskandina muižas pili jūlijā.

20.gs. 90. gadu sākumā kādreizējā Balvu muižas augļu dārza vietā izveidots savdabīgs atpūtas parks "Lāča dārzs." Nosaukumu „Lāča dārzs” parks mantojis no dārza īpašnieka pulkveža Kārļa Lāča.

Jaunlaulātie bieži šeit ierodas kāzu dienā, lai apmeklētu mīlestības saliņu un tilta margām pieslēgtu savu atslēdziņu. Seno amatu darbnīcā šādos gadījumos piedāvā dažādas atrakcijas; ir pat speciāla programma jaunlaulātajiem - jaunajam pārim jāzāģē malka ar unikālu 185 gadus vecu zāģi, jācep pankūkas Latvijas pirmās brīvvalsts laika vafeļu pannā; sievai ar veco «Zinger» šujmašīnu jāsadiedz zīdaiņa krekliņš, vīram tas ar ogļu pletīzeri jāizgludina; viss noslēdzas ar kāzu valsi patafona skaņās un laimes liešanu kalēja ēzē.

Reklāma

Balvu Vissvētākās Trīsvienības Romas katoļu baznīca. 18. un 19. gadsimtu mijā tika uzcelta tagadējā katoļu baznīca, no arhitektūras viedokļa interesanta ar stilu sajaukumu.

Balvu evaņģēliski luteriskās draudzes baznīcas pamatakmens iesvētīts 1914. gadā. Uzsākot īstas mūra baznīcas celtniecību, katrs draudzes loceklis apņēmās maksāt zināmu summu un katrs saimnieks piegādāt noteiktu daudzumu laukakmeņu. Darbu vadību uzņēmās toreizējais mācītājs Kārlis Irbe. Baznīcas zvans, kurš sver 530 kg, izliets Vācijā.

«‹ 1 2 »›

100 1 16 Ziņot!

Ieteikt: 0 0 0