Ļoti izdevīgs izgdrojums ir ripors. To izmanto skaņas un siltuma izolācijai celtiecībā un daudz kur citur. Ripors jeb cietās putas ir grūti degošs putuplasts, bet galvenais, ka to iegūst nevis no naftas pārstrādes produktiem, kā tas parasti notiek ar citiem polimēru materiāliem, bet no talleļļas, kas ir celulozes vārīšanas atlikums. Tātad no atkritumvielas iespējams veidot labu izolācijas materiālu.
Visiem ir zināma citronskābe, kuru plaši izmanto paartikas rūpniecībā (piemēram, gatavojot bezalkaholiskos dzērienus), līdz 19. gs trīsdesmitajiem gadiem tika izgatavota no citroniem Itālijā un trīsdesmitajos gados to sāka ražot Čehijā ar mikrobioloģisku metodi no cukuru saturošām izejvielām. Taču Latvijas izgudrotāji izveidoja mikroorganisma Aspergillus niger īpašu gadījumu, ar kuru iespējams ražot citronskābi no melases, pie tam, pat ļoti efektīvi. Šo metodi pārdeva uz ārzemēm un izmantoja bijušās PSRS rūpnīcās. Īsi varētu teikt, ka Latvijā izgudroja metodi, kā citronskābi iegūt no cukura pārpalikuma ar pelējuma sēnes palīdzību.
Magnetohidrodinamiskās tehnoloģijas MAHYD un EMAGO arīdzan izveidotas mūsu valstī. LU Fizikas institūtā ilgstoši notika dažādi pētījumi magnētiskajā hidraulikā. Tagad par magnētisko hidrodinamiku sauc zinātni, kas pēta elektrību vadošu šķidrumu, gāzu un plazmas mijiedarbību ar magnētisko lauku. Šajā zinātnes nozarē izstrādāti dažādi šķidru metālu (dzīvsudraba, krāsaino metālu, kausēta alumīnija u.c.) sūkņi un tehnoloģijas to iegūšanai, apstrādei, metodes un ierīces ierīces radioelektroniskās aparatūras iespiesto shēmu lodēšanai un alvošanai.