Runājoties ar Dažiem labiem kas šobrīd strādā NBS ... nāk prātā anekdote.... Pirms armijas gulēju mierīgi, jo zināju ka mani sargā. Armijā gulēju slikti, jo bija jāsargā. Pēc armijas neguļu, jo zinu kā mūs sargā! Jo lielākā daļa karēvju atrodas tik dēļ naudas... vismaz man tā izskatās.. negribu aizvainot visus...
Pa cik kara tehnoloģijas ir tik tālu attīstījušās, ka galveno lomu spēlē mazs, bet efektīvs trieciens.... Salīdzinājumam... piemēram sēž Latvijas armija nu kādi 70 % jo pārējie ir atvaļinājumos, brīvdienās vai dara ko īpaši svarīgu, trīs dažādos militāros objektos... un lido uz Latviju 3 mazas raķetītes.... trīs mazi sprādzieni un nav vairs tie 70%... ) ko darīt pārējiem 30% un civilajiem iedzīvotājiem ? domāju ka iet plūkt puķes un gaidīt kuras puses tanki pirmie atbrauks un cerēt uz labāko.... krch, manuprāt neesam mēs spējīgi efektīvi aizsargāt mūsu zemīti, piedevām izmetam ļoti daudz naudiņas uzturot daudzus cilvēkus... nesaku ka tas ir slikti, bet nedaudz atgādina simtlatnieku programmu... nāc dēliņ armijā, trenējies, paēd, mācies un pēc tam esi brīvs.... piedevām arī no otras puses visi tie kas izlīfere prom, no disciplīnas un nododas tālāk mācībām, vai vienkārši dīkdienībai, vai pamet valsti... arī nav labi... ko viņiem darīt ja sāktos karš, stipri šaubos vai kāds saprastu un mobilizācijas gadījumā būtu spējīgs ko darīt, ja vispār būs atrodams šīs valsts teritorijā...
Ok, armija mums ir vajadzīga, ne tikai lai pildītu NATO saistības un piedalītos misijās, bet lai celtu tautas lepnumu un patriotismu par šo valsti (vismaz kāds lūdzu! )
Tātad kā panākt lielāku efektivitāti, ar ierobežotiem resursiem... kas mums ir cilvēki! Uzskatu ka būtu jāievieš obligātā ,militārā apmācība skolās... skolas sadalot pa specialitātēm.... uz skolām brauktu instruktori (tie kas grib dienēt un kalpot armijai un ir spējīgi mācīt, kā arī ar kaujas pieredzi) apmācītu jauniešus piemēram rīkoties ar artilēriju, kuram gan sīkajam neinteresētu izšaut ar lielgabalu? Vai pamācītu tanku vadīt vai maskēties mežā un pamācītu piemēram partizāna taktiku utt... atceros ka bija jaunsargi.. bet tas atrit vien zaudēja popularitāti un cik atceros neko īsti jēdzīgu nemācīja...
Iedomājaties jebkādos apstākļos mums būtu ~ 2 000 000 rīcībspējīgu cilvēku... kas zinātu kā rīkoties un ko darīt, kur iet... piedevām šādas zināšanas manuprāt ļoti labi attīstītu personības izaugsmi... un tā būtu eksport spējīga prece... Latvija varētu pārdot savas zināšanas ar unikāliem instruktoriem... Protams var iet uz zemessardzi un mācīties.. bet cik daudz Latvijas patriotus jūs redzat uz ielām? Problēma ir audzināšanā... nu kā lai iemāca cilvēkam mīlēt savu valsti?
!
