Ātruma radars pēc būtības ir ģeniāla ierīce, kas bez grūtībām pārvērš kustīga ķermeņa kinētisko enerģiju tās valsts naudas zīmēs, pa kuras teritoriju šis ķermenis pārvietojas. Šķiet, LCP pārlieku aizrāvusies ar šīs burvju nūjiņas maģiskajām spējām, aizmirstot, ka tās nav bezgalīgas. Raksts saistošs ne tikai ātruma pārkāpējiem, bet arī disciplinētiem braucējiem, kuri var tikt nepamatoti apsūdzēti ātruma pārkāpšanā.
Ko es uzzināšu, izlasot šo rakstu?
Populāri tiks izskaidrots (pamatskolas līmeņa zināšanas fizikā uzskatāmas par pietiekamām izpratnei) vispārējais ātruma radara darbības princips, iespējamās kļūdas radara aprēķinātajā ātrumā, atsevišķs Latvijas Ceļu policijas (LCP) izmantoto radaru (Barjer-2M, Iskra-1 un Stalker ATR) apskats, instrukcija, kā policija drīkst izmantot radarus, kā arī padomi rīcībai, ja uzskatāt, ka radara uzrādītais ātrums ir neadekvāts vai vispār „nepiederošs” jūsu auto.
"Mēs esam mācīti, ka Ceļu policijas inspektors ir taisnība pēdējā instancē."
CP pati bieži vien nezina ražotāja instrukcijā minēto vai apzināti ignorē to, izmantojot autovadītāja neinformētību par radara tehniskajām iespējām! Raksts vairāk saturēs tehniskas uzziņas, jo informācija par radariem valsts valodā līdz šim publiski nebija pieejama vienkopus, savukārt par savām tiesībām var iepazīties likumdošanas aktos, tāpēc autovadītāja tiesības saskarē ar CP tiks minētas pēc vajadzības.
Ievads
Problēmas uz ceļa un tam (ne)sekojoša aizsardzība ar mūsu konstitucionālajām tiesībām galvenokārt saistīta ar konkrētā vadītāja zināšanu trūkumu par viņa tiesībām, tehniskas u.c. informācijas nepieejamība, kā arī nespēja ar to apieties. Mēs esam mācīti, ka Ceļu policijas inspektors ir taisnība pēdējā instancē. Ja kāds par to šaubās, tad, izejot cauri veselai sūdzību ķēdei, tiesībsargājošajām instancēm, mūs viennozīmīgi noved pie domas un iekšējās pārliecības, ka tev nav taisnība un, kā saka, „skaties punktu Nr. 1”. Masu psiholoģija un bēdīgā autovadītāju pieredze saskarsmē ar minēto instanci izraisījusi vispārēju dekadenci un nedrošību pie stūres sēdošajam. Un neviens neaizdomājas, ka tas ir viens no drošas satiksmes faktoriem!
"Dieva dēļ, velc kaut advokātu līdzi, viņš un jūs tik un tā nezināt radara tehniskās iespējas."
Ārvalstu datu plūsmas Tīmeklī pieejams milzīgs daudzums informācijas par savstarpējām attiecībām starp auto vadītāju un Ceļu policiju CSN pārkāpuma gadījumā. Galveno apgrūtinājumu un problēmas vadītājam sagādā pierādīt policistiem, ka netika pārkāpts atļautais braukšanas ātrums. No CP skatupunkta – pierādījumi uz radara tablo un vieta. Ierīces fiksētais ātrums pārsniedz iestatīto (atļauto). Atbildība – uzreiz sodanauda vai protokols par tiesību atņemšanu un sods lielā apmērā. Dieva dēļ, velc kaut advokātu līdzi, viņš un jūs tik un tā nezināt radara tehniskās iespējas, bet protokolā bez pārsniegtā ātruma, laika un vietas vairāk arī nekas netiek minēts kā pierādījums.
Kā darbojas policijas radari?
Lai saprastu, kā darbojas radari, Jums ir jāzina, ko tie vispār mēra. Automobiļa ātruma mērīšanas koncepcija ar radaru ir pavisam vienkārša. Parasts radars ir vienkāršs radioraidītājs un uztvērējs kombinēts vienā aparātā. Radioraidītājs ir ierīce, kas izstaro elektromagnētisko impulsu ar noteiktu frekvenci. Tiek ģenerēta elektromagnētiskā enerģija, un, kad strāva ir oscilēta, šī enerģija ceļo pa gaisu kā elektromagnētiskais vilnis. Radioraidītājam ir arī pastiprinātājs, kas palielina elektromagnētiskās enerģijas intensitāti, kā arī antena, kas šo vilni pārraida pa gaisu.
Radiouztvērējs ir tieši pretējs radioraidītājam. Tas uztver elektromagnētisko viļņus ar antenu un pārkonvertē to atpakaļ elektriskajā strāvojumā. Kodolīgi runājot, tas arī ir viss par to, kā strādā radio – elektromagnētisko viļņu pārraide telpā.
Radars ir ierīce, kas izmanto radioviļņus, lai noteiktu un kontrolētu dažādus objektus. Pati vienkāršākā radara funkcija ir attāluma noteikšana līdz objektam. Lai to izdarītu, radars izdod koncentrētu radiovilni un gaida rezonansi (atbalsi). Ja radioviļņa ceļā ir kāds objekts, tad tas reflektē (atstaro) zināmu raidītās elektromagnētiskās enerģijas daļu, un radioviļņi atgriežas atpakaļ uz radaru. Radioviļņi gaisā pārvietojas ar konstantu ātrumu (gaismas ātrumu), līdz ar to radara ierīce var izkalkulēt, cik tālu konkrētais objekts atrodas, pamatojoties uz to, cik ilgs laiks ir pagājis, radiosignālam atgriežoties.
Radars var arī tikt izmantots, lai izmērītu objekta pārvietošanās ātrumu, ņemot vērā parādību, kas fizikā tiek saukta par Doplera efektu. Tāpat kā skaņas viļņiem, arī radioviļņiem ir noteikta frekvence (svārstību skaits vienā laika vienībā). Kad policijas radars un automašīna atrodas nekustīgā stāvoklī, rezonansei būs tāda pati frekvence kā oriģinālajam signālam. Katra signāla daļa tiek reflektēta līdzko tā sasniedz automobili, atspoguļojot to identiski oriģinālajam signālam.
Bet automobilim atrodoties kustībā, raidīto radiosignālu daļas tiek reflektētas katra savā telpas punktā, kas maina viļņu struktūru. Kad automobilis virzās prom no policijas radara, otrais signāla segments veic lielāku distanci līdz sasniedz automašīnu, nekā signāla pirmais segments. Kā jau jūs varat redzēt diagrammā zem šīs rindkopas, tad tam piemīt viļņa „izstiepšanas” efekts jeb frekvences samazināšanās. Ja automobilis virzās uz policijas radaru, tad viļņa otrais segments veic īsāku ceļu, nekā pirmais segments līdz tas tiek reflektēts, kā rezultātā vilnis tiek „sablīvēts”, frekvence pieaug. Ņemot vērā to, par kādu lielumu mainās frekvence, policijas radars var izkalkulēt, ar kādu ātrumu automobilis virzās prom vai šurp. Ja radars tiek pielietots braucošā policijas patruļmašīnā, arī tās pārvietošanās ātrums kalkulācijas procesā tiek ņemts vērā. Piemēram, ja policijas patruļmašīna brauc ar 50 km/h, bet radars fiksē, ka priekšā esošais objekts attālinās ar 20 km/h ātrumu, tad skaidrs, ka tas patiesībā pārvietojas ar 70 km/h lielu ātrumu. Ja radars fiksē, ka priekšā esošais mērķis nedz tuvojas, nedz attālinās no patruļmašīnas, tad tas pārvietojas arī ar 50 km/h.
Šāda veida radari pasaulē tiek pielietoti jau vairāk kā 50 gadus. Pēdējā laikā Ceļu policijas departamenti, tostarp arī Latvijā, sākuši arvien vairāk pielietot arī cita veida radarus, kas radioviļņu vietā izmanto gaismu. Lāzera radara pamatā ir koncentrēts gaismas stars.
Lāzera radars mēra laiku, kāds tiek patērēts infrasarkanajam staram sasniedzot automobili, atstarojoties un nonākot atpakaļ izejas punktā. Pareizinot šo laiku ar gaismas ātrumu, radars nosaka, cik tālu automašīna atrodas. Atšķirībā no tradicionālajiem (radioviļņu) radariem, lāzera radari nemēra izmaiņas viļņa frekvencē. Tā vietā tas sūta daudzus infrasarkanos lāzera uzliesmojumus īsā laika periodā, lai savāktu vairākus distances mērījumus. Salīdzinot šos iegūtos distances mērījumus, sistēma var izkalkulēt, cik ātri pārvietojas automobilis. Šāda veida radari var ievākt vairākus simtus distanču mērījuma paraugus mazāk kā pussekundē, līdz ar to tie ir ārkārtīgi precīzi.
Citur pasaulē tiek pielietoti arī statiskie lāzera radari, kas ir pilnībā automatizēti. Radars raida signālus konkrētā leņķī pāri ceļam un reģistrē katra automobiļa ātrumu, kas pabrauc garām (sistēma pielieto matemātisku korekciju atkarībā no leņķa lieluma). Kad tiek reģistrēta automašīna, kas pārkāpj atļauto braukšanas ātrumu, paveras kameras objektīva aizsprosts, un automobiļa numura zīme un vadītāja seja tiek nofotografēta, pēcāk pārkāpējs pa pastu no policijas saņem paziņojumu par veikto pārkāpumu. LCP perspektīvā plāno uzstādīt tamlīdzīgus stacionāros radarus.
Visbiežāk sastopamās kļūdas policijas radara mērījumos
Radars neuzrāda falšus (nepareizus) mērījumus,- ikreiz, kad tiek uzrādīts kāds mērījums, radars ir uztvēris kādu tam atbilstošu signālu. Cilvēkam, kurš rīkojas ar šo radaru, jābūt zinošam par situācijām, kad tas var ģenerēt „kļūdainus” mērījumus. Ja radara operators neatpazīs šo kļūdu, tad sods par ātruma pārsniegšanu būs nepamatoti uzlikts.
1. Antenas statījuma kļūda
Policijas radara raidītais signāls virzās pa taisni, tas nemet nekādus līkumus, kā arī neizliecas kalnu ieplakās (neseko kalnaina apvidus kontūrām). Ja antena nepareizi novietota, tad radars var savā ceļā „nesastapt” mērķa automobili, bet gan kādu citu tam fonā esošu (signāla tiešajā ceļā), uz kuru radara operators apzināti nemērķē.
2. „Pāri skatīšanās” kļūda
Pat ja operators ar antenu mērķē pareizi, radars tik un tā var pieļaut „pāri skatīšanās” kļūdu. Tas rodas tādēļ, ka radars meklē mazāku atspulgu priekšplānā, lai signāls atspoguļotos lielākā objektā aiz tā. Šī kļūda ir vismānīgākā, nolasot ātrumu, jo maz pieredzējuši operatori pieņem, ka tā nemēdz notikt.
Bieži vien valda nepareizs priekšstats, ka signālu, kas nācis no radara antenas, reflektēs tuvākais objekts, jo ir brīži, kas atkarīgi no satiksmes apstākļiem, kad tuvākais automobilis neatgriež spēcīgāko signālu.
Liecība par šīs kļūdas potenciālo iespējamību pirmo reizi parādījās žurnāla Car and Driver 1979. gada oktobra numurā. Autors izmērīja efektīvo attālumu KR11 radara staru kūlim uz dažādiem automobiļiem. Tipisks maza izmēra sedans neparādījās radarā, kamēr tas nebija vismaz 365 m attālumā no antenas, jo tikmēr tas pats radars rādīja 2 km tālāk braucoša Ford 9000 (kravas furgona) ātrumu. Tas parāda, kā tipiski transporta līdzekļi dažādi reflektē mikroviļņus.
3. Traucējoša transportlīdzekļa kļūda
„Traucējoša transportlīdzekļa” kļūda parādās, kad radars tiek izmantots braucošā patruļmašīnā. Piemēram, patruļmašīnas priekšā esošā satiksme var saputrot radara aprēķinu par patieso patruļmašīnas pārvietošanās ātrumu. Kustībā esošs radars kalkulē patieso mērķa ātrumu, atņemot patruļmašīnas braukšanas ātrumu no pretī braucošā mērķa ātruma. Līdz ar to jebkas, kas var radīt zemāku novērtējumu par patruļmašīnas patieso pārvietošanās ātrumu, automātiski palielinās mērķa aprēķināto braukšanas ātrumu.
Šī situācija kļūst daudz kritiskāka, ja starpība starp patruļmašīnas un traucējošā transportlīdzekļa braukšanas ātrumu ir 10 – 15 km/h, jo tad mērķa automobilim, kas patiesībā pārvietojas ar 100 km/h, var tikt uzrādīti 110 – 115 km/h. Un šādas robežlīnijas ātrumu ir ļoti grūti noteikt ar acumēru, lai radara operators pieņemtu lēmumu, ka mērījums ir kļūdains.
4. Kosinusa kļūda
Kosinusa kļūda rada līdzīgu efektu kā traucējoša transportlīdzekļa kļūdas gadījumā, atšķirība ir tā, ka šeit nav obligāta „dzīva” satiksme ar vismaz diviem braucošiem transportlīdzekļiem, patruļmašīnu neskaitot. Kāds stacionārs objekts blakus ceļam, piemēram, ēka, ceļu būves transports vai pat ceļazīme ir daudz efektīvāks reflektors (atstarotājs) nekā horizontāls ceļa segums, pēc kura radars nosaka patruļmašīnas pārvietošanās ātrumu. Tādejādi radars attiecīgo reflektoru (nevis ceļa segumu) izmanto kā bāzi patruļmašīnas braukšanas ātruma noteikšanai.
Ja šis reflektors atrastos tieši priekšā patruļmašīnai, tad tās braukšanas ātrums tiktu novērtēts atbilstoši patiesībai. Bet jo tālāk šis reflektējošais objekts atradīsies no patruļmašīnas braukšanas koridora, jo zemāk tiks novērtēts patruļmašīnas ātrums. Tā ir vienkārša trigonometriska problēma, kas ir saistīta ar kosinusu leņķim starp patruļas koridora vidustaisni un iepriekšminēto reflektoru, tāpēc tā arī tiek saukta par kosinusa kļūdu. Tā kā kosinusa kļūda vienmēr uzrāda zemāku patruļmašīnas braukšanas ātrumu, nekā tas ir patiesībā, rezultātā paaugstinās arī mērķa aprēķinātais pārvietošanās ātrums.
5. Dubulta atlēciena kļūda
Mikroviļņi ir ļoti viegli reflektējami, tas padara radaru vispār iespējamu. Bet radara operatoram jābūt zinošam par starpību starp parastu reflektēšanos un sliktu „atlēcienu”. Lieli objekti (tādi kā kravas automobiļi) ir ļoti efektīvi reflektori, un ir iespējams, ka radara raidītais vilnis atlec uz vairākiem automobiļiem, tādejādi vienmēr ģenerējot kļūdainus mērījumus.
6. Staru kūļa refleksijas kļūda
Tā kā mikroviļņi ir ļoti viegli reflektējami, jābūt ļoti uzmanīgam, pat uzstādot radara antenu patruļmašīnā. Pastāv iespēja, ka staru kūļa ceļā var atrasties atpakaļ skata spogulis, kas liks radaram mērīt aizmugurē braucošo transportlīdzekļu ātrumu, kaut arī radars mērķēts uz priekšu. Un šie, aiz patruļmašīnas braucošie transportlīdzekļi, var braukt gan vienā, gan otrā virzienā, bet radars nespēs atšķirt šos virzienus.
7. Ceļa zīmes kļūda
Ceļa zīmes arī ir objekti, kas atstaro radara raidītos viļņus, tādejādi arī tās ir iespējamo kļūdu avots, kas var izpausties arī iepriekšminētās kosinusa kļūdas veidā.
8. Radio traucējumu kļūda
Sevišķi augstu frekvenču radioaparāti var piespiest radaru nolasīt dažādus skaitļus, kad radioaparāts vienkārši ir ieslēgts un skan, vai arī tiek meklētas radiostacijas. Pat parasts AM/FM radioaparāts, kas atrodas patruļmašīnā un ir ieslēgts, var „mudināt” radaru kļūdainu mērījumu ģenerēšanā, tāpēc patruļmašīnas radioaparātam drošības pēc jābūt izslēgtam, kad tiek noteikts mērķa pārvietošanās ātrums, lai izvairītos no iespējamās kļūdas ātruma mērījumā.
9. Traucējoša ventilatora kļūda
Kad antena atrodas patruļmašīnā, radaram būs tendence lasīt ventilatora motora pulsu (gaisa kondicionētājā vai sildītājā). Tomēr šī tendence pazudīs, kad mērķis nonāks radara „redzeslokā”, ventilators nekropļos mērķa braukšanas ātruma mērījumu.
Taču braucošas patruļmašīnas gadījumā dažreiz vienmērīgs ventilatora griešanās ātrums var ignorēt patruļmašīnas patieso ātruma mērījumu, kas tiek noteikts, vilnim reflektējoties pret ceļa virsmu. Kad tas notiek, falšais pašas patruļmašīnas braukšanas ātrums, kas tiek ģenerēts radarā ventilatora dēļ, tiks izmantots mērķa pārvietošanās ātruma kalkulācijā. Tā kā šī kalkulācija notiek patruļmašīnas ātrumu atņemot no pretī braucošā objekta ātruma, tad, ja ventilators ģenerējis patruļmašīnas pārvietošanās ātruma mērījumu, kas ir zemāks par patieso, mērķa aprēķinātais braukšanas ātrums būs neadekvāti augsts.
Latvijas Ceļu policijai radara izmantošanā jāievēro sekojošie nosacījumi
Pašlaik mūsu valstī sertificēti trīs veidu radari un radaru ierīces. Tās ir: Barjera, Iskra un Stalker. 1999. gada 1. jūnijā ir izdota Valsts policijas pavēle, kas nosaka vispārīgus radaru lietošanas principus, papildus tiem, ko šīm iekārtām jau paredzējusi katra izgatavotājrūpnīca.
Pirmām kārtām, ja policijas darbinieki kontrolē braukšanas ātrumu nepietiekamas redzamības apstākļos un diennakts tumšajā laikā, tad uz patruļmašīnām neapgaismotos ceļa posmos obligāti jāiededz gabarītlukturi. Satiksmes dalībniekiem jāredz, ka ceļa malā stāv automašīna, ka tā var kļūt par šķērsli vai citādi traucēt braucējus.
Pavēlē vēlreiz atgādināts, ka radarus nedrīkst izmantot tāda ceļa posmos, kur, piemēram, notiek remonts un cita aiz citas nelielā attālumā seko dažādas ātruma ierobežojošas zīmes. Teiksim, no atļautajiem 90 km/h līdz 70 km/h, tad 50 km/h un varbūt vēl kāda zīme. Šādos gadījumos var rasties domstarpības, kurā zonā ātrums īsti fiksēts. Līdzīgi tas varētu būt arī apdzīvotu vietu sākumā vai beigās. Tāpēc radaru izmantošana šādās vietās nav atļauta.
Otrkārt, transportlīdzekļi jāaptur tā, lai neradītu satiksmei bīstamas situācijas.
Treškārt, pavēlē ir norādīts, ka radaru drīkst izmantot tikai tad, ja tam ir izsniegts Latvijas Nacionālā standartizācijas un metroloģijas centra verifikācijas sertifikāts un uzlīme. Verifikācija jāveic katru gadu.
Ir divas lietas, kas būtu jāzina vadītājiem: uzlīmei jābūt redzamā vietā uz radara, un uz tās norādīts radara verifikācijas datums, nevis sertifikāta derīguma termiņš. Tātad – radaru drīkst izmantot viena gada laikā no datuma, kas norādīts uzlīmē.
Otrs moments – sertifikātam nav jābūt līdzi inspektoram ātruma kontroles veikšanas laikā. Verifikācijas sertifikāts glabājas pie atbildīgās amatpersonas, kura izsniedz radarus un kurai jārūpējas, lai verifikācija notiktu savlaicīgi.
Protokolā papildus jānorāda radara nosaukums, numurs, fiksētais ātrums un iespējamais minimālais ātrums, ņemot vērā radara iespējamo pieļaujamo kļūdu. Ja radara konstrukcijā paredzēta laika fiksācija, norāda laiku no mērījuma izdarīšanas brīža.
Radara „BARJER-2M” apskats
Šī ir visvecākā ātruma mērierīce LCP rīcībā, tā ražota vēl bijušajā PSRS (konkrēti Ukrainā), līdz ar to tas ir visprimitīvākais no visiem LCP radariem, tā iespējas ir visai ierobežotas, it sevišķi mūsdienu intensīvajā satiksmē.
Ātruma mērierīce domāta ātruma mērīšanai no distances transporta līdzekļiem gan kā atsevišķam („vientuļam”), gan plūsmā braucošam ar lielāko ātrumu, ar automātisku skaņas signālu, ja tiek pārsniegts iestatītais ātruma slieksnis un fiksētā ātruma saglabāšana. Radars saglabā fiksēto ātrumu, kas pārsniedz iestatīto slieksni, uz 10,5 (+/- 0,5) min. un uzskaita laiku no fiksēšanas brīža. Policisti bieži vien dezinformē vadītāju par radara tehniskām iespējām un saka, ka tas sāk uzskaitīt laiku tikai minūti pēc ātruma fiksācijas.
Pamata kļūda ātruma mērījumā ir ne lielāka par +/- 1 km/h, papildus +/- 1 km/h kļūda no vides temperatūras, vēl papildus +/- 1 km/h kļūda pie barošanas sprieguma izmaiņām. Vispārējā un papildus kļūdas attiecas tikai uz atsevišķu automobili ideālos apstākļos. Tāpēc CP instrukcijā par radaru pielietošanas kārtību noteikta 3 km/h iespējamā kļūda Barjer radaram. Citi diapazoni tiks apskatīti vēlāk.
Maksimālais ātruma mērierīces darbības attālums ne mazāk kā 300 m uz „Žiguļi” tipa vieglā automobiļa. Paskaidrojums – pārbaude uz citiem attālumiem, markām, modeļiem un automobiļa izmēriem instrukcijā nav apskatīta.
Transporta līdzekļiem, braucot plūsmā, mērierīce pareizi nosaka grupas ātrākā locekļa ātrumu pie šādiem nosacījumiem:
1) minimālajai starpībai starp transporta līdzekļa ātrumu un grupu jābūt ne mazākai par starpību ātruma mērierīces blakus kanāliem (virzienā no labās uz kreiso pusi), kas norādīti tabulā;
2) maksimālajai attiecībai transporta līdzekļu plūsmas atstarotā signāla apjomam pret ātrākā plūsmas transporta līdzekļa atstarotā signāla apjomu nedrīkst būt lielāka par 2:1.
Paskaidrojums. Maz kurš pievērš uzmanību šiem radara robežlielumiem, tajā skaitā pati CP. Fiksējot ātrumu atsevišķam automobilim attālumā līdz 300 m ar nosacījumu, ka radara antenas „redzeslokā” nav citi automobiļi gan viņa, gan pretējā joslā, jautājumi nerodas. Jautājumi rodas pie braukšanas plūsmā, vai arī vairākiem automobiļiem braucot mērķim pretējā virzienā (sk. tālāk).
Piemēram, 50 km/h ātruma ierobežojošas zīmes zonā radars var adekvāti izmērīt ātrumu, ja jūs pārsniedzat grupas ātrumu par vismaz 18 km/h (80-62=18 km/h, blakus 5. kanāls). T.i., ja grupa brauc ar 50 km/h, bet jūs braucat ar 65 km/h lielu ātrumu, jūs apstādina un uzrāda radara fiksētos 65 km/h, ziniet, jūs muļķo, uzreiz izsakiet pretenzijas ar norādi uz Barjer-2M tehniskajiem nosacījumiem, iepriekšminēto tabulu un vēlams pieaiciniet lieciniekus.
Pie 40 km/h ātruma ierobežojošas zīmes minimālā ātruma starpība ir 12 km/h; pie 60 km/h minimālā starpība – 20 km/h. Analoģiski tiek aprēķināti citi diapazoni, proti, atrod tabulā diapazonu, kurš ietver plūsmas ātrumu, un tad kolonā pa kreisi skatās starpību, kādai jābūt starp grupas un tās ātrākā locekļa ātrumu.
Bet! Ja pievērš uzmanību arī otrajam punktam (tūlīt zem tabulas), tad kļūst skaidrs, ka reālajā situācijā uz ceļa mūs vēl vairāk muļķo! Ātruma pārkāpšanas noteikšana automobilim plūsmā pie iepriekš minētās minimālās ātruma starpības var būt adekvāta tikai tajā gadījumā, ja plūsmā automobiļi atrodas attiecībā 2:1. T.i., piemēram, plūsmā virzās trīs automobiļi, viena no tām ir jūsu, un jūs braucat ar ātrumu, kas pārsniedz par 12-18-20 km/h plūsmas ātrumu, pretējā joslā nav automobiļu, tad varat nestrīdēties un uzreiz maksāt sodu.
Bet, ja plūsmā bez jūsu automobiļa atrodas vēl vairāk par divām mašīnām, un tās brauc ar vienmērīgu, mazāku ātrumu kā jūsu automobilis, bet pretējā joslā arī ir automobiļi, tad, atvainojiet, tas jau ir ierobežojošs faktors konkrētā radara pielietošanai, un tā fiksētais mērījums konkrētajā situācija nevar kalpot kā pierādījums ātruma pārkāpšanā, jo atstarotā signāla apjoms no plūsmas un jūsu automobiļa pārsniedz instrukcijā minēto attiecību 2:1.
Dažādus variantus var izanalizēt pats vadītājs. Kurš var dot piemēru pilnīgi „vientuļam” automobilim, kas ir vienīgais radara antenas „redzeslokā” (šis loks ir visai plašs – aptuveni 30 grādu), it sevišķi mūsdienu intensīvajā satiksmē!? Tiesa, šo radaru neizmanto pašā Rīgas centrā, bet tas joprojām ir „populārs” rajonos.
Ekspluatējot radaru, tā operatoram jāzina, ka tā darbībā izmantotā radiolokācijas principa dēļ aprēķināto ātruma mērījumu var ietekmēt:
attiecībā pret mērķi pretējā virzienā braucoši transporta līdzekļi (!);
nekustīgas rūpnieciskas iekārtas, kam ir kustīgas daļas;
luministicējošas reklāmas un dienas gaismas lampas;
strādājoša radiostacija, sakaru līnijas radiouztvērējs, radiolokatori un citas augstas frekvences radiosignālu ierīces;
traucējumi radara elektrobarošanā;
dažādi elektrisko un magnētisko lauku avoti, piemēram, augstsprieguma līnijas, negaisa izlāde (zibens) utt.;
balsta vibrācijas, uz kuras uzstatīts mērierīces bloks.
Uz šo radaru attiecas arī tās iespējamās kļūdas, kas minētas iepriekš atsevišķajā sadaļā, kaut arī tās nav minētas instrukcijā, bet attiecas uz visiem Doplera efekta radariem, fizikas likumus apiet nevar!
Radara „ISKRA-1” apskats
Tāpat kā Barjer-2M, arī Iskra-1 radars ražots bijušajā PSRS, proti, Krievijā. Šis radars ir nedaudz jaunāks par Ukraiņu izstrādājumu, līdz ar to tam ir vairāk funkciju, kā arī tas spējīgs strādāt tādos apstākļos, kuros Barjer vienkārši „sajūk prātā”.
Radaru Iskra-1 izmanto stacionārā režīmā piestiprinātu pie balsteņa vai „no rokas”. Mēraparāts var strādāt gan rokas (monoimpulsīvā), gan automātiskā darba režīmā. LCP rīcībā nav Iskra-1 modifikācijas, kas spētu fiksēt mērķa braukšanas ātrumu no braucošas patruļmašīnas.
Spektra analīzei un interesējošās frekvences nozīmes noteikšanai tiek izmantots digitālās apstrādes aparāts zemfrekvenču signāliem. Tā pielietotās pilno spektru analīzes galarezultātā iespējams noteikt visātrāk braucošā mērķa ātrumu uz daudz lēnāku fona („ātrākajam” jābrauc ar vismaz 5 km/h lielāku ātrumu nekā grupai).
Radarā iespējams uzstādīt pieļaujamā ātruma slieksni, kura pārsniegšanas gadījumā notiek izmērītā ātruma saglabāšana ar vienlaicīgu taimera ieslēgšanos un skaņas signāla padošanu. Radaram ir divas atmiņas ligzdas fiksētā ātruma saglabāšanai un ar to saistītā taimera rādījumam diviem mērķiem vienlaicīgi (stacionārā rokas režīmā). Fiksētais ātruma pārkāpums radarā saglabājas 10 minūtes (vai līdz nākamai mēlītes nospiešanai), šo 10 min. laikā, kas pagājis no fiksēšanas brīža, laika mērījums indikatorā parādās uz 3 sek., bet ātruma - 7 sek. (un tā visas 10 minūtes mijiedarbojoties).
Lai uzzinātu laiku, kas pagājis no ātruma fiksēšanas brīža, vajag vienkārši pagaidīt šī raksturlieluma parādīšanos uz radara displeja. Ja inspektors tam, lai Jums parādītu laiku, pārslēdz kaut kādas podziņas – ziniet – Jums rāda „cita” ātrumu no radara atmiņas, proti, viņš parāda „cita” ātrumu un meklē „jūsu” laiku. Kā ziņo ražotājs, par informācijas esamību radara atmiņas kartē informē mirgojošs punkts pa labi vai pa kreisi uz tablo. Lai izsauktu datus no atmiņas, nepieciešams nospiest vienu no apakšējām podziņām vadības panelī (ja mirgo kreisā, tad spiest kreiso, ja labā, tad labo). Pagaidiet, kamēr abi raksturlielumi (ātrums un laiks) viens pēc otra parādās ekrānā bez nekādas manuālas pārslēgšanās.
Radara instrukcijā minēti daži aspekti, kad radars var strādāt neprecīzi:
augstsprieguma vadu esamība netālu no radara pielietošanas vietas;
netālu tiek veikti metināšanas darbi;
negaisa izlādēšanās (zibens);
radara izmantošana spēcīga lietus un sniegputeņa laikā;
ieslēgtu dienas gaismu lampu un luministicējošu reklāmu esamība tuvāk par 5 m;
radara elektropadeves traucējumi.
Radaru nevajadzētu vērst uz lieliem metāliskiem priekšmetiem, kas tuvāki par 0,5 m. Minimālajam attālumam, no kāda var izmērīt braucoša transportlīdzekļa ātrumu, jābūt vismaz 10 m. Atcerieties, ka uz radaru Iskra-1 attiecas arī tie iespējamie kļūdīgie mērījumi, kas minēti iepriekš atsevišķajā sadaļā, jo tie attiecināmi uz visiem Doplera efekta radariem. Tās nebūt nav visas Iskra-1 nepilnības, raksta beigās pievienoju vietrādi uz interesantu saraksti (krievu val.) ar šī radara ražotāju, kas izvairās atbildēt uz tiešiem jautājumiem vai arī atbild nekonkrēti, kas liecina par vēlmi „kaut ko slēpt”.
Radara „STALKER ATR” apskats
Stalker ATR radars ražots ASV un ir visjaunākais un modernākais starp LCP izmantotajiem Doplera efekta radariem. Stalker atšķiras ar divām būtiskām lietām no PSRS ražotajiem radariem. Pirmā atšķirība – tam ir šaurāks staru kūlis (9 grādi pret PSRS ražojumu apmēram 30 grādiem), līdz ar to mērķēšana notiek daudz precīzāk; otra – tam nav laika fiksācijas! Tā kā līdz ar ātruma fiksāciju netiek uzskaitīts arī laiks, kas pagājis kopš fiksācijas brīža, Jums ir pamatots iemesls apšaubīt radarā uzrādītā ātruma piederību jūsu automobilim, apelējot pie CP godaprāta, jo vienu un to pašu mērījumu CP var „izmantot vairākkārt”. Stalker ATR ir vienīgais LCP rīcībā esošais radars, kas var tikt izmantots braucošā patruļmašīnā ātruma fiksēšanai!
Šis radars spēj noteikt plūsmā visātrāk braucošo automobili. Ražotāja sniegtajā aprakstā minēts, ka Stalker spēj noteikt visātrāk braucošā automobiļa ātrumu pat tad, ja plūsmā ir kāds lēnāks, bet spēcīgāks reflektors (piem., lielāks transports). Bet mēs taču zinām, reklāmas saukļu atbilstību reālajam produktam. Tas pats būtu attiecināms uz šo radaru – kaut arī ražotājs apgalvo, ka tas spēj ignorēt spēcīgāku reflektoru, radara (un jebkā cita) spēkos nav fizikas likumu apiešana. Tāpēc šis ražotāja apgalvojums ir apšaubāms, pamatojoties uz iepriekšminētajām Doplera efekta radaru iespējamām kļūdām.
Diemžēl publiski nav pieejama Stalker ATR lietošanas instrukcija, arī internetā lejupielādei tā nav pieejama bez attiecīgo paroļu zināšanas (radara instrukcija pieejama tikai tā pircējiem un izplatītājiem), var iepazīties tikai ar vispārēju šī radara aprakstu. Tāpēc sīkāk nevarēsim iepazīties ar apstākļiem, kuros ražotājs pieļauj kļūdainu mērījumu iespējamību. Bet tā kā arī Stalker ATR ir Doplera efekta radars, uz to attiecas arī atsevišķajā sadaļā minētie iespējamie kļūdīgie mērījumi.
Šobrīd Latvijas Ceļu policijas rīcībā ir 115 Stalker radaru.
Cik lielā laika sprīdī LCP radari fiksē ātrumu?
Tas ir atkarīgs no tā, cik spēcīgs signāls atgriežas radarā, ja reflektētais signāls nav pietiekami spēcīgs, tad tas raida papildus signālus. Iskra-1 ātrumu fiksē laikā līdz 1 sekundei. Ja radars šīs 1 sek. laikā nesaņem pietiekamā kvantitātē un kvalitātē reflektētos signālus, radars atgriežas izejas pozīcijā. Savukārt Stalker ATR ātrumu fiksē sekundes desmitdaļas laikā! Tā teikt – „kā šauj, tā ir”.
Vai radara mērījumu ietekmē laika apstākļi?
Nedz tāds sals, nedz tāds karstums, kāds ir raksturīgs Latvijas klimatam, nekaitē radara darbībai, jo tas spējīgs strādāt temperatūrā no apm. -30 līdz +50 grādiem pēc Celsija. Arī mērens lietus nekaitē – radaru drīkst izmantot līdz 90% relatīvajam gaisa mitrumam. Kā jau iepriekš instrukcijās tika minēts, tad no laika apstākļiem mērījumu var ietekmēt spēcīgs lietus un sniegputenis, kā arī negaisa izlāde (zibens).
Vai policists drīkst sodīt par ātruma pārkāpšanu, neizmantojot radaru?
Latvijā, protams, ka nedrīkst. Citās civilizētās Rietumu valstīs ir pieļaujama ātruma pārsniegšanas fiksēšana, izmantojot patruļmašīnas spidometru. Proti, patruļmašīna brauc ar atļauto maksimālo ātrumu, un tie, kas tai pabrauc garām, tiek apstādināti un sodīti. Latvijā par pamatu jūsu sodīšanai ātruma pārkāpumā var būt tikai un vienīgi radara mērījums! Ātrumam, par ko uzliek sodu, jābūt konkrētam, nevis vienkārši – ātruma pārsniegšana.
Vai ceļu policistam jāuzrāda man radara tablo?
Neviens likums, noteikums vai instrukcija šādu situāciju neatrunā. Ja jūs pieprasāt policistam uzrādīt radara tablo, viņam ir tiesības atteikt to darīt, jo tas nav paredzēts viņa darba organizēšanas instrukcijā, kā arī jums nav pamata iebilst viņa atteikumam.
Apstādināšana no plūsmas. Kāpēc pamats apšaubīt radarā uzrādītā ātruma piederību jūsu auto?
Ja braucat plūsmā ar vairākiem automobiļiem, tad radarā tiks uzrādīts mērījums ātrākajam no tiem, fiksācijas brīdī radara operators „uz aci” nosaka ātrāk braucošo automobili un apstādina to. Tas ir vēl viens izskaidrojums tam, ka autovadītājiem tiek uzrādīts ne viņa braukšanas ātrums.
Līdz ar to, ja tiekat apstādināts šādā situācijā, kad no plūsmas esat bijis policistam šķietami ātrākais, tad jūs varat pamatoti apstrīdēt fiksētā ātruma pārkāpuma piederību jūsu automobilim. Proti, CP radari (Barjer, Iskra un Stalker) neuzrāda, kuram automobilim tieši pieder fiksētais ātrums (N.B.! LCP rīcībā ir arī Volvo markas patruļmašīnas, kas aprīkotas ar videoradara sistēmu – tā var ne tikai konstatēt pārkāpumu, bet arī ierakstīt videolentā. Tādejādi autovadītājam uzskatāmi un pārliecinoši var parādīt, ko tieši viņš ir pārkāpis. Tiesa, šādu videoradaru LCP rīcībā nav daudz).
"Ar radaru jābūt fiksētam konkrētas automašīnas konkrētam ātrumam – tikai tad drīkst sodīt par ātruma pārsniegšanu."
Kā arī „uz aci” šķietamo pārākumu ātrumā var noteikt tīri subjektīvi faktori no cilvēka psiholoģijas – sportisks automobilis, kā piemēram, BMW (pie tam, agresīva izskata) šķitīs aizdomīgāks nekā pelēks Golf; spilgtas krāsas, maza izmēra automobilis rada vizuālu efektu, ka tas brauc ātrāk nekā patiesībā (kā tas minēts CSN); varbūt īstenībā visātrāk braucošajam auto ir bijis radara detektors, tāpēc tas paspējis sabremzēt, savukārt kāds cits sāk apdzīt šo automobili un tādejādi kļūst par CP „upuri”; kāda auto skaļais motors liek domāt par tā lielo ātrumu; no „biezāka” automobiļa vadītāja kukuli izspiest būs vieglāk, jo CP godaprāts ir apšaubāms, ko apstiprina dažādi ekscesi, par kuriem jau iepriekš rakstīs un stāstīts medijos. Subjektīvo iemeslu uzskaitījumu varētu vēl turpināt...
Atcerēsimies, ka jums nav jāpierāda sava nevainība, bet gan policistam ir jāpierāda jūsu vaina, un, kā vēsta sens teiciens, tad acumērs, es atvainojos, ir sūda mērs.
Ar radaru jābūt fiksētam konkrētas automašīnas konkrētam ātrumam – tikai tad drīkst sodīt par ātruma pārsniegšanu. Un nevar būt runas, ka Ceļu policijas darbinieki uzskatītu: ja brauc kolonna un pirmā automašīna brauc ar kādu konkrētu ātrumu, tad arī visi kolonnā brauc ar šādu ātrumu. Ņemot vērā distanci starp automašīnām, ātrums var būt dažāds; arī šajā kolonnā var būt vadītāji, kur brauc, atļauto ātrumu ievērojot.
Ko darīt, ja apšaubu radarā fiksētā ātruma lielumu vai vispār piederību manam auto?
Sākotnēji mēģiniet mutiski pārliecināt ceļu policistu. Ja tas neizdodas, tad lūdziet sastādīt protokolu. Kad protokols sastādīts, otrā pusē uzrakstiet, ka nepiekrītat protokolā minētajam un izklāstiet savu viedokli par notikušo. Situāciju aprakstiet smalki. Ja šajās 3 rindās nepietiek vietas, tad palūdziet vēl vienu protokola paskaidrojuma lapu. Policisti nevar atrunāties, ka tādas nav! Visām patruļām, dodoties reidā, līdzi ir mape ar nepieciešamajām veidlapām, tai skaitā arī lapas protokola papildus paskaidrojumiem, ja uz paša protokola nepietiek vietas. Likums ļauj pievienot neierobežota apjoma paskaidrojumu. Vadītājs ar protokola saturu var iepazīties lēnām un rūpīgi! Protokolā būs norādīts radara nosaukums, tāpēc labi būtu, ja Jums līdzi ir šī radara lietošanas instrukcija, kas atvieglotu šaubu pamatojumu, atsaucoties uz šo instrukciju.
"Pasaciņas neizdomājam, ja iepriekš zinām, ka pārkāpjam."
Ja pārkāpums ir līdz 20 km/h, tad atcerieties, ka 10 dienu laikā Jums jāiesniedz sūdzība pārskatīt šo lēmumu, kuru CP nolemj uz vietas (sūdzība jāizskata 15 dienu laikā no iesniegšanas dienas). Ja pārkāpums ir lielāks par 20 km/h, tad varat sūdzību nerakstīt, bet, izskatot šo lietu pie priekšnieka, mēģiniet viņam izskaidrot situāciju. Ja neizdodas, tad 10 dienu laikā jāiesniedz sūdzība.
Atcerieties, ka galvenokārt jautājums tiks izskatīts, ņemot vērā CP paskaidrojumu un jūsu paskaidrojumu, kas tika sastādīts uz vietas. Tāpēc svarīgi protokolā savu paskaidrojumu smalki izklāstīt. Pretējā gadījumā varat būt zaudētājs, jo ceļu policisti savā paskaidrojumā var arī melot, kā tas dažkārt pierādījies tiesvedības praksē.
Ieteicams iepriekšminēto procedūru veikt ar jurista konsultāciju!
Pag’, bet tad jau sanāk, ka par ātruma pārsniegšanu var vispār nemaksāt!?
Jā, teorētiski tā sanāk, ja ātrums fiksēts ar radaru, kas to neieraksta videolentē, kas pēcāk var kalpot kā pierādījums. Autovadītājam nav jāpierāda sava nevainība, bet gan policijai jāpierāda autovadītāja vaina. Ja šāda videoieraksta nav, tad pierādīt būs grūti, it sevišķi, ja ātrums fiksēts apstākļos, kas varētu apšaubīt fiksētā ātruma lielumu vai atbilstību tieši jūsu automobilim. Līdz ar to apstākļos, kad ne viena, ne otra puse nevar pierādīt savu taisnību, saskaņā ar administratīvā procesa tiesību principu visas šaubas ir par labu indivīdam, t.i., jums – autovadītāj.
Noslēgums
Jautājums, kāpēc joprojām maksā sodus – tīri psiholoģisks. Pasaciņas neizdomājam, ja iepriekš zinām, ka pārkāpjam. Disciplinēts vadītājs bieži nepievērš uzmanību konkrētajā momentā spidometram un domā, ka patiesi pārkāpis ātrumu, vai arī negrib aizkavēties, vai saskarties ar sūdzību procedūru. Galvenokārt nostrādā dekadences psiholoģija un apziņā introducētā neaizsargātība no CP patvaļas.
Saistību atruna: šajā rakstā s
