Zini, kas nāk prātā rietumniekiem runājot par Baltijas valstīm? Izņemot to, ka tur runā krieviski/ungāriski/poliski, ka tur raksta kirilicā, ka tās ir tās trīs valstis, kuras nosaukt var tikai īpaši eksemplāri. Bet mest lūpu nav par ko, ja tiek jaukta Lietuva ar Latviju, mēs paši vienā gabalā jaucam Slovākiju ar Slovēniju. Iespējams tas nav būtiski, lai gan vēsturiski Baltijas valstis nav gājušas tandēmā, tomēr tādā veidā mūs pazīst daudzviet aiz robežām. Un Krievijas fenomens mums vilksies līdzi vēl tik ilgi, kamēr mēs neliksim pretim kaut ko spēcīgāku.
Bet atgriežoties pie jautājuma, ko rietumnieki domā par Baltijas valstīm? Bijusī PSRS un blokmājas. Taisnība, taisnība, bet ir vēl kaut kas, ko mēs paši aizmirstam novērtēt. Bet daudzi, kas Latvijā ierodas pirmo reizi, vēlams, zaļajā sezonā, ir pārsteigti par to, cik Latvija ir zaļa. Rīga ir vienos parkos un ļoti tīra galvaspilsēta, ārpus Rīgas kilometriem var braukt cauri mežiem neredzot nevienu rūpnīcu, cehu, dažkārt pat mājas vai pilsētas. Mājas un pilsētas ir šarmīgas, bet rietumnieks ļoti novērtē ainavu, kad gar ceļa malām nav vieni skursteņi un dūmvadi vien.
Meži, pļavas, jūra, ezeri, kas ir pieejami gan fiziski, gan finansiāli. Latvijas daba ir salīdzinoši tik neskarta un mežonīga, tāpēc arī pievilcīga un novērtējama. 44% Latvijas teritorijas ir meži, pilsētas ir sakoptas, jūras krasts ir tik dažāds, viesu nami ir brīnišķīgās vietās. Uz ko tas velk? Uz eko tūrismu, ne tikai populāri šobrīd, bet arī ar garantiju, ka netiks pārdots vien tārps uz āķa, bet reāla manta. Un ne tikai Skandināvijai, Vācijai, Polijai, Vācijai, kāpēc ne Francijai, Spānijai, Anglijai. Cilvēki ir gatavi sperties uz otru pasaules malu, lai redzētu, piemēram, Āziju, un tad brauc mājās sapīkuši, ka tur tāda netīrība un plastmasas pudeles visur, ai, ai, ai (bet par to cits stāsts), tad lūk, Latvija – skaisti, tīri, zaļi un forši.
