Lai arī kā bet skumji!23
22
7
Pamestā,neapdzīvotā vietā
puisis un meitene uz motocikla pārsniedza ātrumu 100 jūdzes stundā
(100mph). Meitene: Piebremzē, mēs braucam pārāk ātri.Es esmu
pārbijusies. Un es nevēlos, lai kaut kas atgadās! Puisis: Beidz!
Neuztraucies! Es zinu, ko es daru. Tev taču ir jautri, vai ne? Meitene:
NĒ...Lūdzu apstājies. Es tiešām esmu pārbijusies! Man ir bail! Puisis:
Tad pasaki - vai Tu mani mīli? Meitene: JĀ, ES TEVI MĪLU! Un tagad
lūdzu piebremzē! Puisis: Apskauj mani. *Meitene viņu apskauj* Puisis:
Vai Tu man vari palīdzēt? Vai Tu noņemsi ķiveri man nost un uzliksi to
sev? Tā man traucē un spiež. Nākošās dienas laikrakstos: Kāds motocikls
ietriecies kādā pussagruvušā ēkā. Atrasti divi cilvēki, bet tikai viens
ir izdzīvojis. Patiesība ir šāda: Pusceļā lejup no kalna puisis
aptvēra, ka viņa motociklam ir saplīsušas bremzes, bet viņš nevēlējās,
lai to zin meitene. Patiesībā, viņš lika meitenei pateikt,ka viņa viņu
mīl un apskaut, jo zināja, ka tā būs pēdējā reize, kad viņš izjutīs
viņas apskāvienus. Tad viņš lika, lai meitene uzvelk viņa
aizsargķiveri, aizbildinoties, ka tā viņam traucē, lai meitene
izdzīvot, kaut gan zināja, ka pats tad mirs...