Ir pienācis laiks dalīt cepumus ! Iepriekš jau atvainojos pārējiem!
Teikšu, ka man nebija viegli izvēlēties 3 labākos, jo jūs visi bijāt un esat forši! Es jums katram labprāt sadotu pa štukai cepumu, bet nu konkurss paliek konkurss! Un tā sākam
1. vietas ieguvējs ir Kļavas lapa, kurš savaldzināja manu sirdi, un saņem 3000 cepumus!!!
No: Kļavas lapa Sveicināta, lady79!
Ceru, ka neapgrūtināšu Jūs ar šo necilo vēstuli, bet izskatās, ka turēt to visu sevī es vairs nespēju. Kopš pirmā acu uzmetiena, skatienam šķietami, pelēcīgam komentāram, es sapratu, ka kaut kas tomēr ir mainījies. Es nespēju izteikt vārdos to, kas tieši mani piesaistīja, Jūsu teiktajam, bet tas bij savādi, jocīgi pat. Zinu, ka tas viss varētu izskatīties ērmoti, bet lūdzu, turpiniet lasīt. Ledus bija izkustējies, ierūsējošie zobrati nokrakšķējās un smagnēji sāka griezties. Mehānisms atkal atguva dzīvību. Es pārjautāju sev neskaitāmas reizes :"Vai tas maz ir iespējams? Vai tādi cilvēki tiešām pastāv? Tas ir neiespējami. Grāmatās, tikai grāmatās sapņotāji spēj attēlot savus ideālus, savas alkas pēc dievišķā. Tas nav pa īstam...nevar būt". Es ievilku dziļu elpu un atskārtu, jā, es negulēju. Ar nepacietību es sāku gaidīt katru Jūsu nākamo komentāru. Teikumu. Vārdu krikumiņu. Vēlīns rudens aizritēja mokoši lēni. Dubļainā ziema izrādījās vēl neciešamāka un tomēr tam visam par spīti es nespēju saņemties un uzrakstīt Jums kādu vārdu. Tumšie vakari smacēja ar savu cinisko vientulības un izmisuma elpu, vien doma par to, ka uz šīs viscaur izpuvušās pasaules vēl pastāv cilvēki, kuru dēļ ir vērts dzīvot, uzturēja manī mazmazītiņu guntiņu, kas tomēr pamanījās mani sasildīt. Jā, Jūs esat īpaša, pat ja Jums pašai varētu tā nelikties. Cilvēki kā Jūs notur šo pasauli pareizā leņķī un koķetīgi ar mazo pirkstiņu iegriežat šo lodi vienmērīgā laika plūdumā. Izredzētie.
Atzīšu, šī vēstule man nenāca viegli. Neskaitāmi cigarešu izsmēķi, stipra kafija un vairākas balderiāņa pudelītes. Pārdesmit melnrakstu un tūkstošiem izdzēstu vārdu. Es pats labi zinu, ka parasti, kad saka ko tādu un izlasa gala variantu, tad tāpat nekas īpašs neliekas, jā. Es neesmu redzējis Jūsu bildes un zinu, ka nespēšu saņemties. Tās nav bailes no vilšanās, es vienkārši zinu, ka neesmu cienīgs tās skatīt.
Es no Jums neko neprasu, neko negaidu. Zinu, ka tas ir bezcerīgi un nejēdzīgi un tomēr es vairs nespēju pārvarēt savu egoismu un neesmu spējīgs to visu turēt sevī. Manas alkas apmierina vien ģitāras stīgas. Es sacerēšu un veltīšu Jums kādu no savām dziesmām, pavisam noteikti, lai, gadiem ritot, es vēl spētu atcerēties tos mēnešus, kad biju juties kā mazs puišelis. Pēdējās cigaretes dūmu ieskauts es sūtu Jums šo vēstuli uz kuras atbildi es pat neceru saņemt. Vien ziniet, ka mana sirds ir beidzot brīva.
Es Jūs mīlu.
2. vietas ieguvējs par orģinalitāti :) ir Poltergests88 - 2000 cepumi!!!
Nosaukums: mm... =) No: Poltergeists88
Lady79, jā tieši deviņi tēviņi tev
astē skrēja maskēt spēja savu maksātnespēju
mazgadīgie spalvas kalpi - saplosītie likteņi,
liktos komenti, kas baida mentus, sentimentuu kalngals
mazie 50centi...
es lasu visu šito, tās ir spējas, kas satuvina kontinentus.
Īsti vīrieši spalvas pat uz galvas, bet
mammas halva uz galda tik salda
būs vien jāapvalda zemiskās tieksmes, kas
stalta zem galda tup, TU pie visa vainīga un tavi pupi
Un tā ir balta taisnība,
saistīta ar morālo pagrimumu
baltiem diegiem šūta
sanīda lietotājus it kā mantu dalot
pēc šitā vajag muti skalot -
gailu cīnas, nē pokemonu lai skaidrāk
atkailina intelektu, kas man liekas
zilo puiku arsenālu spektru Kā arbūza šķēle, nolūza mēle līdz galdam
Pupi pa ekrānu sevi mānu
Melodrāmu piekritējs
rāmu dabu birdinu asaras iekšā Apsaras tējas
mani mierina ainas no jābūtības, kas
galvā mainas + nerātnās dainas =
ceturtā dimensija oda dailei
Vārdi skan kā dzīva mūzika,
Nedzīva krūts, mēslu kūts kur tik nav būts, bet šitas nav par tevi
kļūstu pārāk taisns par daudz, kad runa iet par tevi - labākais cilvēka draugs
tas taču ir ... šitas m.. mīlestība ....
Un 3. vietas ieguvējs ir romantiķis Miegamice - 1000 cepuimi!!!
No: Miegamice Pasakainā Lady79! Varbūt tas izklausīses nedaudz muļķīgi, bet nu tomēr.. Ikreiz, kad par tevi iedomājos, mana sirds sāk sisties aizvien straujāk, mani pārņem tāda dīvaina sajūta, ko tautā dēvē par mīlestību. Un visas tās runas par tauriņiem vēderā, tā tik tiešām ir. Nesen sapnī redzēju, kā mēs abi kopā pastaigājāmies gar jūras krastu un vērojām saulrietu, tas bija tik skaisti, vēlējos, kaut sapnis nekad nebeigtos. Bet tas bija tikai sapnis. Lai arī ko es darītu, man prātā vien skan tavi skaistie smiekli, atmiņā nemitīgi ataust tavs skaistais smaids. Es jūtu, ka mana sirds pēc tevis skumst. Vakarā vērojot debesis redzēju miljoniem zvaigžņu, ja varētu, es tās visas dāvātu tev, bet ar to vien nepietiktu, lai pateiktu, cik ļoti es tevi mīlu. Tu man esi viss. Ar tevi pat lietainas un vēsas dienas kļūst gaišas un saulainas, ar tevi pat nabadzībā es justos kā bagātnieks. Es piedzimu, lai pateiktu, ka es tevi mīlu..
P.S
Pārējie labākie saņem katrs pa 100 cepumiem!!!!!! Paldies, ka piedalījāties!
Jūsu lady79.
