Pasaule pamazām sasilst Jāatzīst, ka tēma «globālā sasilšana» daudziem vairāk asociējas ar kārtējo ziņu raidījumu vai virsrakstu laikrakstā. Tomēr patiesībā tie ir ikdienas it kā nemanāmie procesi, kas laika gaitā kļuvuši bīstami ne tikai dabai, bet pat cilvēku dzīvībai. Globālās sasilšanas galvenais cēlonis ir cilvēku saimnieciskās aktivitātes, piemēram, mežu izciršana, akmeņogļu un naftas produktu sadedzināšana enerģijas ieguvei, transports, rūpnieciskā ražošana un intensīvā lauksaimniecība. Visas šīs aktivitātes ir sekmējušas tā saukto siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas strauju palielināšanos atmosfērā, kas gala rezultātā izraisa globālās klimata pārmaiņas. Oglekļa dioksīda, kas uzskatāms par galveno SEG, koncentrācija zemākajos atmosfēras slāņos pašlaik par 34% pārsniedz pirmsindustriālā perioda līmeni un ir augstākā nekā jebkad pēdējo 420 000 gadu laikā, iespējams, pat 20 miljonu gadu laikā. Šis līmenis strauji paaugstinājies kopš 1950.gada. Turklāt šis pieaugums pastiprina jau dabisko siltumnīcas efektu, kā rezultātā notiek Zemes virsmas un atmosfēras papildu sasilšana ar neprognozējamām sekām.
Plūdi, sausums, karstuma viļņi un upuri... Eiropas Vides aģentūras publiskotā informācija liecina, ka Ziemeļeiropā kļūst mitrāks, turpretī Dienvideiropā – sausāks. Savukārt arvien biežākie un intensīvākie karstuma viļņi apdraud vecāku un novājinātu iedzīvotāju dzīvību. EVA prognozē, ka, iespējams, līdz 2050.gadam izkusīs trīs ceturtdaļas no Šveices Alpu ledājiem, bet ūdens līmeņa celšanās jūrās turpināsies. Jaunākie piemēri liecina, ka ārkārtas dabas katastrofas kļūst arvien postošākas. 2002.gada augusta lielajos plūdos 11 valstīs gāja bojā aptuveni 80 cilvēku, kopumā plūdi skāra vairāk nekā 600 000 iedzīvotāju un radīja ekonomiskos zaudējumus vismaz 15 miljardu ASV dolāru apjomā. 2003.gada vasaras karstuma vilnis Eiropas rietumos un dienvidos izraisīja vairāk nekā 20 000 cilvēku ārkārtas nāvi, no kuriem lielākā daļa bija vecākās paaudzes iedzīvotāji. Graudaugu raža daudzās dienvidu valstīs samazinājusies par vairāk nekā 30%. Tikai 2003.gadā vien Alpu ledāji kūstot zaudēja aptuveni desmito daļu savas masas. Pēdējā desmitgade, kas sākās ar 1990.gadu, bijusi siltākā, kāda jebkad reģistrēta, un pēdējo sešu gadu laikā reģistrēti arī trīs karstākie gadi – 1998., 2002. un 2003.gads. Globālās temperatūras paaugstināšanās temps pašlaik ir aptuveni 0,2OC desmit gados, bet Eiropā sasilšana notiek straujāk nekā vidēji citur pasaulē. Pēdējo 100 gadu laikā temperatūra ir paaugstinājusies vidēji par 0,95OC un SEG emisiju dēļ šajā gadsimtā tiek prognozēts tās turpmākais kāpums par 2–6,3OC. Saskaņā ar prognozēm līdz 2080.gadam varētu pilnībā izzust aukstās ziemas, bet karstuma un sausuma periodi, kā arī spēcīgas lietusgāzes un krusa vasarās būtu biežākas. Savukārt ūdens līmenis jūrās pēdējā gadsimtā ir cēlies par 0,8–3 mm gadā, paredzams, ka tas šajā gadsimtā celsies vēl 2–4 reizes straujāk.
«Sarežģītais» protokols Viens no pirmajiem soļiem negatīvo tendenču apturēšanai un turpmāko klimata pārmaiņu novēršanai bija divu nozīmīgu starptautisku dokumentu izstrādāšana – ANO Vispārējā konvencija par klimata pārmaiņām un tās ietvaros izstrādātais Kioto protokols. Šo dokumentu galvenais mērķis ir darīt visu iespējamo, lai samazinātu klimatam kaitīgo gāžu izmešus atmosfērā. Rūpnieciski attīstītajām valstīm līdz 2012.gadam jāsamazina sešu galveno SEG emisijas par 5%, salīdzinot ar 1990.gadu. Diemžēl būtiskus šķēršļus Kioto protokola ieviešanai rada atsevišķas lielās industrializētās valstis. Pēc EVA sniegtās informācijas, pagaidām 123 valstis, arī visas ES dalībvalstis, ir ratificējušas šo protokolu. Turpretī ASV, kas ir lielākais SEG emisiju avots, ir nolēmušas to nedarīt. Lai Kioto protokols stātos spēkā, joprojām ir nepieciešama tā ratifikācija Krievijā.
Globālā sasilšana skar arī Latviju Latvijā konvencija «Par klimata pārmaiņām» stājās spēkā 1995.gadā, bet Kioto protokols likuma spēku Latvijā ieguva 2002.gada 13.jūnijā. Tādējādi mēs esam uzņēmušies pildīt virkni starptautisku saistību. Latvijai laikā no 2008. līdz 2012.gadam SEG izmeši jāsamazina par 8% no izmešu daudzuma 1990.gadā. Trešajā nacionālajā ziņojumā par klimata pārmaiņām sniegtie dati liecina, ka, tā kā pēc 1991.gada Latvijā sākās pāreja uz tirgus ekonomiku, šis process izraisījis ievērojamas izmaiņas visās tautsaimniecības nozarēs, kā rezultātā kopš 1990.gada SEG izmeši ir samazinājušies. Jaunākās prognozes liecina, ka 2010.gadā SEG izmeši Latvijā, īstenojot bāzes scenāriju, būs 45% zem 1990.gada līmeņa, bet scenārija «ar pasākumiem» īstenošanas gadījumā SEG izmešu apjoms būs 51% zem 1990.gada līmeņa. Tātad Latvija ar uzviju varēs izpildīt savas starptautiskās saistības. Diemžēl mūsu labie radītāji nepasargā mūs no globālajām negatīvajām klimata tendencēm. Latvijā, tāpat kā daudzviet citur, ir vērojama gaisa temperatūras paaugstināšanās un 20.gadsimta otrajā pusē – arī nokrišņu pieaugums. Gada vidējās temperatūras kāpums pēdējos 100 gados bijis no 0,5OC līdz 1OC. Gada temperatūru svārstības samazinās, tās kļūst izlīdzinātākas (sevišķi ziemā un pavasarī). Latvijas Hidrometeoroloģijas aģentūras pārstāve Lita Lizuma aģentūrai LETA atzinusi, ka EVA paredzētā globālā sasilšana ietekmēs arī Latviju. Viņa norāda, ka temperatūras paaugstināšanās, sausuma un karstuma viļņi arī līdz šim novēroti Latvijā, jo tā ir Eiropas sastāvdaļa, tādēļ arī nākotnē mūs varētu skart tās pašas parādības. •
