Kur meklēt Marsa dzīvību?5

Amerikāņu zinātnieki izteikuši pieņēmumu, ka milzīgā Marsa vulkāna nogāzēs varētu būt saglabājies šķidrs ūdens. Darbs, kurā ietvertie secinājumi balstīti uz vulkāna attīstības modelēšanas ar datorsimulācijas palīdzību, ir publicēti žurnālā „Geology”, īss pētījuma izklāsts tāpat pieejams Raisa universitātes preses relīzē. Pagaidām zinātnieki nav spējuši atklāt dzīvības pazīmes uz mums zināmajām planētām (izņemot Zemi). Tiek uzskatīts, ka Zemes dzīvībai līdzīgu dzīvu organismu eksistencei ir nepieciešama šķidra ūdens klātbūtne uz planētas. Pētījuma autori pieļauj, ka ūdens var atrasties Marsa vulkānu iekšienē. Zinātnieki koncentrēja sava uzmanību uz vulkānu ar nosaukumu Olimps (Olympus Mons - attēlā). Šis 25 kilometrus augstais (attiecībā pret Marsa virsmas vidējo līmeni) vulkāns tiek uzskatīts par Saules sistēmas pašu augstāko kalnu.
Ar datormodeļa palīdzību zinātnieki mēģināja atjaunot vulkāna veidošanās procesu. Saskaņā ar simulācijas rezultātiem, Olimps varēja iegūt savu asimetrisko formu tikai tajā gadījumā, ja viņa tapšanā "piedalījušās" senas mālu nogulas. Savukārt mālu sastāvā obligāti jāietilpst ūdenim. Pētnieki pieļauj, ka mitri māli varētu būt saglabāušies Olimpa nogāzēs. Par īpaši perspektīvu vietu ūdens meklējumiem autori uzskata vulkāna ziemeļrietumu nogāzi, kura izvirzīta daudz tālāk par pārējām nogāzēm. Pēc zinātnieku domām, tieši mālos ietvertais ūdens ir „atbildīgs” par šīs nogāzes nobrukšanu.
"Kabatas" mālu iegulās, kuras silda no vulkāna dzīlēm nākošais siltums, ir teicama vide termofīlu organismu attīstībai, teikts publikācijā. Tomēr līdz šim astronomiem nan izdevies atklāt uz Marsa nekādas temperatūras anomālijas – planēta šķiet atdzisusi vienmērīgi.
Runājot par ūdens esamības uz Marsa pierādījumiem – tādu pēdējos gados iegūts ne mazums. Par Marsa „slapjo” pagātni liecina uz planētas atrastie minerāli, aizas un zemes plaisas, bet 2008. gada augustā Marsa zonde "Phonix" pierādīja, ka ledus planētas ziemeļpolā sastāv no sasaluša ūdens.