Šķiet, ka viņus "noķert" cilvēks mēģina dažus pēdējos gadus.
Tomēr nē!
Tātad - kontakti ar citplanētiešiem.
Pareizāk gan būtu jāsaka - pirmie mēģinājumi kontaktēties. Kad pirmo reizi cilvēki mēģināja nodibināt kontaktus ar citām planētām? Kādas metodes izmantoja, lai nodibinātu sakarus ar marsiešiem un venēriešiem? Vai viņiem izdevās? Vēlme sazināties ar inteliģentām būtnēm, kas iespējams mājo uz citām planētām, ir daudz vecāka par NLO medībām un SETI tīklu. Pirmie ieteikumi, kādā veidā varētu nodibināt kontaktus ar citplanētiešiem, radās vēl pirms radio izgudrošanas. Šie piedāvājumi, kas tika izvirzīti aptuveni 150 gadus pirms pirmā radiovēstījuma, kuru kosmosā nosūtīja 1974. gadā, lielākoties balstījās uz vizuālajiem signāliem. "Jūs izmantojat to, ko pazīstat," teica NASA vēsturnieks Stīvens Diks. Jau senie grieķi diskutēja par iespējamo dzīvību uz citām planētām, bet tikai pēc Kopernika revolūcijas šī tēma kļuva īpaši aktuāla. "Tiklīdz pasaule aptvēra, ka visas planētas griežas ap Sauli, nebija grūti iztēloties, ka citas planētas ir līdzīgas Zemei," piebilda Diks. "Ideja par pasauļu dažādību uzplauka 17. gadsimtā." Viens no slavenākajiem un ietekmīgākajiem citplanētiešu esamības idejas popularizētājiem ir Bernard le Bovier de Fontenelle, kura grāmata Conversations on the Plurality of Worlds tika izdota 1686. gadā. Lai arī interese par šo tēmu bija diezgan ievērojama, nekādas teorijas par iespējām kontaktēties ar saprāta brāļiem netiek izvirzītas. Florence Raulin-Cerceau aprakstīja agrīnos komunikāciju veidus jeb CETI. "19. gadsimta sākumā izgudrotāji domāja par debesu telegrāfu, ar kura palīdzību varētu veidot sakarus Saules sistēmas ietvaros," rakstīja Raulin-Cerceau Francijas laikrakstā Pour la Science. Starp šiem ideju autoriem jāpiemin vācu matemātiķis Karls Frīdrihs Gauss. 1820. gadā viņš apsvēra domu pārraidīt atstarotas gaismas signālus uz citām Saules sistēmas planētām, izmantojot viņa paša izgudroto heliotropu. Vēl viena Gausa ideja bija izcirst milzīgu trijstūri Sibīrijas mežos un tur iesēt miežus. "Izmērs un krāsu kontrasts ļautu šo objektu saskatīt no Mēness vai Marsa. Ģeometrisko figūru varētu interpretēt kā saprātīgu būtņu darbības rezultātu," rakstīja Raulin-Cerceau. Aptuveni pēc 20 gadiem astronoms Džozefs fon Litrovs ierosināja izveidot milzīgu kanālu, kas veidotu 30 kilometrus platu apli, kurā ielietu petroleju un iededzinātu naktīs, tādejādi signalizējot citām dzīvām būtnēm Saules sistēmas ietvaros. 19. gadsimta otrajā pusē radās daži jau reālistiskāki piedāvājumi. 1869. gadā franču izgudrotājs un dzejnieks Šarls Kross rosināja izmantot parabolisku spoguli, lai fokusētu gaismas staru, kuru varētu raidīt Marsa vai Venēras virzienā. No gaismas signāliem veidotu Morzes kodu ierosināja raidīt arī britu statistiķis Frensis Galtons 1896. gadā. Viņš gan piemetināja, ka marsiešiem varētu būt sveša mūsu izgudrotā 10 pamatskaitļu skaitīšanas sistēma, jo viņiem varētu nebūt 10 pirkstu. Aptuveni tajā pašā laikā Francijas astronomijas biedrības biedrs A. Mersjērs piedāvāja izvietot vairākus spoguļus uz Eifeļa torņa, lai raidītu Saules gaismu Marsa virzienā. Viņa ideja arī bija izmantot Mēnesi kā milzīgu ekrānu, uz kura projicēt gaismas starus. Vai citplanētieši uz Marsa būtu redzējuši šos signālus? "Viss ir atkarīgs no finansiālajām investīcijām, kuras marsieši ieguldītu teleskopu industrijā," piebilda Sets Šostaks no SETI. Šobrīd par visefektīvāko saziņas veidu tiek uzskatīti radio viļņi. Tos praktiski neietekmē kosmosā esošie putekļi, kā arī nav citu mums zināmu avotu, kas radītu līdzīgus signālus, kā tas ir gaismas gadījumā, kad spožu un starojošu objektu visumā ir ka biezs. Jāpiemin divus radiosakaru pionierus, kuri izvirzīja ideju par starpplanētu radio sakariem. 1901. gadā Nikolā Tesla ziņoja par dīvainu signālu, kas varētu būt nācis no Marsa. Pēc 19 gadiem Guglielmo Markoni pastāstīja, ka ir uztvēris radio viļņus, kas nāk no kosmosa dzīlēm. Tomēr pāriešana uz radio sakariem un SETI nenāca viegli. Pat vēl 1920to gadu beigās vizuālie signāli tika uzskatīti par efektīvāko komunikācijas veidu. Radio raidītāji nebija tik attīstīti, lai varētu fokusēt staru uz kādu tālāku planētu. Ar laiku kļuva skaidrs, ka nedz uz Marsa, nedz Venēras nav tie labākie apstākļi dzīvībai. Nācās atzīt, ka inteliģentie saprāta brāļi visticamāk mīt kaut kur daudz tālāk. "Šķita, ka nav nekādu cerību saņemt ziņas no citām zvaigznēm, tādēļ šai nozarei netika veltīta uzmanība," stāstīja Šostaks. 1959. gadā radio sakari uzsāka savu uzvaras gājienu. Džuzeppe Kokkoni un Filips Morisons pierādīja, ka radiosakari ir pietiekami jaudīgi, lai pārvarētu vairāku gaismas gadu lielu attālumu. "Ja mēs to varam, tad to var arī citas saprātīgas būtnes," piebilda Šostaks. Nākamajā gadā Frenks Dreiks veica pirmo debesu radio izpēti projekta Ozma ietvaros, meklējot saprātīgu būtņu signālus. 1974. gadā Dreiks, izmantojot Aresibo teleskopu, nosūta pirmo SETI vēsti kosmosā. Joprojām gaidam atbildi... Astrobiology Magazine Raksts pārpublicēts no http://starspace.lv
