Kodolieroči17

Kodolieroči ir ieroči, kas izmanto kodolreakciju enerģiju, un tiem piemīt milzīgs iznīcinošs spēks - ar vienu kodolieroci var iznīcināt veselu pilsētu. Karā tie ir lietoti divas reizes - 2. pasaules kara noslēgumā ASV tos lietoja pret Japānas pilsētām Hirosimu un Nagasaki. 1945. gada 6. augustā uz Hirosimu nomestās atombumbas sprādziens nogalināja apmēram 140 000 cilvēku. Trīs dienas vēlāk atombumbas sprādziens Nagasaki iznīcināja pilsētu, dzīvību zaudēja 73800 cilvēku, vēl 75 000 tika ievainoti.Vēl vairākus simtus reižu dažādas valstis tos ir lietojušas izmēģinājumu nolūkos. Kodolieroču izgatavošanai vajag urānu vai plutoniju. Noteiktas šo ķīmisko elementu formas var izsaukt kodolreakciju, kā rezultātā izdalās ļoti daudz enerģijas, radijācijas veidā, kas nogalina praktiski jebkuru dzīvo būtni tās tuvumā. Ļoti spēcīgs kodolieroču paveids ir kodoltermiskā bumba, bieži saukta par ūdeņraža bumbu, kam kā "degviela" tiek izmantots ūdeņradis. Ūdeņraža bumbas var būt simtiem reižu spēcīgākas par atombumbām (parasto atombumbu izmanto kā ūdeņraža bumbas "detonatoru"). Pirmais ūdeņraža bumbas izmēģinājums notika Bikini atolā. Pati spēcīgākā ūdeņraža bumba, tā saucamā Kuzjas māte (50 megatonnas trotila ekvivalenta) tika uzspridzināta 1961. gadā Novaja Zemļas arhipelāgā (PSRS).
Pēc Stokholmas starptautiskā miera pētījumu institūta SIPRI datiem, Krievijas rīcībā ir 8232, ASV - 7068, Ķīnas - 402, Francijas - 348 un Lielbritānijas - 185 kodollādiņi. Pēc oficiāli publicētajiem ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes datiem, šo piecu valstu kodolarsenāli ir raksturojami ar skaitļiem 18 000, 12 070, 425, 510 un 400. Kā redzams, Krievija stabili ieņem pirmo vietu. Tomēr jāatzīmē, ka tradicionālās kodolvalstis savus stratēģisko ieroču arsenālus lielākoties uzskata par politiskas iebiedēšanas līdzekli, nevis reālu kaujas apbruņojumu.