ZZS nevarot atbalstīt Tautas partijas (TP) ierosinājumu pieņemt likumu par Saeimas pirmstermiņa vēlēšanām. «Tā ir TP izvēle, lai viņi strādā pie sava projekta, bet mēs to neatbalstīsim,» sacīja Brigmanis, norādot, ka prezidents ir uzdevis Saeimai uzdevumus, pie kuriem ir jāstrādā un nedrīkst vairīties no atbildības. Arī partijas LPP/LC Saeimas frakcija neatbalstīs TP iniciatīvu par Saeimas pirmstermiņa atlaišanu, jo Latvija nevarot atļauties «tādu greznību kā haoss vairāku mēnešu garumā». Arī ne visus Valsts prezidenta dotos uzdevumus Saeimai LPP/LC varot atbalstīt. «Neesmu pārliecināts, vai prezidents visus uzdevumus Saeimai ir pietiekami nopietni pārdomājis,» aģentūrai LETA sacīja LPP/LC Saeimas frakcijas vadītājs Andris Bērziņš. Pēc viņa vārdiem, LPP/LC nevarot atbalstīt prezidenta ierosinājumu ierobežot deputātu pāriešanu no vienas frakcijas uz otro viena Saeimas sasaukuma laikā, jo šāda norma nebūtu demokrātiska. LPP/LC, rīt tiekoties ar Valsts prezidentu, neplānojot nākt klajā ar kādu savu iniciatīvu, bet «mēs gaidīsim, ko viņš mums teiks, un par to tad arī runāsim». Savukārt TP neplāno atkāpties no savas iniciatīvas par Saeimas pirmstermiņa atlaišanu. «Mūsu nodomi un noskaņojums nav mainījies,» aģentūrai LETA sacīja TP priekšsēdētājs Mareks Segliņš. Kā ziņots, rīt Rīgas pilī tiks turpināta pagājušajā piektdienā sāktā Zatlera un koalīcijā pārstāvēto politisko partiju vadītāju saruna. 16.janvārī notikusī abu pušu tikšanās noslēdzās bez rezultāta. 14.janvārī pēc Vecrīgā notikušajiem grautiņiem Zatlers Saeimai izvirzīja ultimātu, proti, viņš gan parlamentam, gan valdībai noteica trīs uzdevumus. Ja tie netiks pildīti līdz 31.martam, viņš rosinās tautas nobalsošanu par Saeimas atlaišanu. Saeimai ir jāpieņem Satversmes grozījumi, kas dotu tiesības tautai atlaist Saeimu, jāveic grozījumi Vēlēšanu likumā, izslēdzot tā dēvēto lokomotīvju principu un liedzot deputātiem mainīt partiju piederību viena parlamenta sasaukuma laikā, kā arī jāizveido uzraudzības padome. Savukārt Ministru kabinetam ir jāveic valdības un valsts institūciju reorganizācija, pēc profesionalitātes principa jāiekļauj valdībā «jaunas sejas» un jānozīmē Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītājs. 16.janvārī bija paredzēta pirmā koalīcijā pārstāvēto politisko partiju vadītāju tikšanās ar Zatleru pēc viņa izteiktā ultimāta. Īsi pirms tikšanās Segliņš paziņoja, ka viņa pārstāvētā partija aicinās Saeimu pieņemt likumu par parlamenta pirmstermiņa vēlēšanām šā gada martā. Šāds lēmums pieņemts, jo laikā, kad Latvijā un pasaulē valda ekonomiskā krīze, ir nepieciešama valdība un parlaments, kas krīzes apstākļos var pieņemt lēmumus ar tautas mandātu. Pēc tikšanās ar Zatleru Godmanis norādīja, ka no dienaskārtības netiek noņemts jautājums arī par viņa demisijas iespēju, taču pašlaik viņš šādu lēmumu nav pieņēmis un pildīs savas funkcijas. Būtiskais ir, kā noslēgsies dialogs ar prezidentu. Savukārt Segliņš uzsvēra, ka pēdējo dienu notikumi ir apliecinājuši, ka, lai valdība un Saeima varētu turpināt strādāt, tai ir jāsaņem jauns uzticības mandāts no tautas. «Atbildīgi lēmumi ir jāpieņem tiem, kam ir cilvēku uzticība,» sacīja Segliņš. Zatlers par izveidojušos situāciju komentārus nav sniedzis, tomēr viņa pārstāvji uzsver, ka prezidenta uzdevumi Saeimai un valdībai paliek spēkā. Prezidenta mērķis neesot panākt Saeimas atlaišanu, bet gan vairot tautas uzticību valsts varai.
Koalīcijā pirms sarunām ar prezidentu ļoti atšķirīgi 2
15
3
Valdošās koalīcijas partijām pirms sarunām ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru ir ļoti atšķirīgi viedokļi, kā Latvijā iziet no politiskās krīzes.
«Tā kā ir patlaban, uz priekšu strādāt vairs nevar, tādēļ ir jāveido izlīguma valdība,» uzskata Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis.
ZZS neprasīšot premjera Ivara Godmaņa (LPP/LC) demisiju, sacīja Brigmanis, paužot viedokli, ka tieši Godmanim vai Zatleram būtu jāuzņemas izlīguma valdības izveidošanas iniciatīva. «Tikai izlīguma valdības izveidošana varētu vairot tautas uzticību valsts varai,» uzskata politiķis.
Pēc Brigmaņa domām, jaunajai valdībai būtu jābūt pēc iespējas plašākai. «Lai nāk kaut vai visi, izņemot «Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā»,» izteicās ZZS Saeimas frakcijas vadītājs.
ZZS nevarot atbalstīt Tautas partijas (TP) ierosinājumu pieņemt likumu par Saeimas pirmstermiņa vēlēšanām. «Tā ir TP izvēle, lai viņi strādā pie sava projekta, bet mēs to neatbalstīsim,» sacīja Brigmanis, norādot, ka prezidents ir uzdevis Saeimai uzdevumus, pie kuriem ir jāstrādā un nedrīkst vairīties no atbildības. Arī partijas LPP/LC Saeimas frakcija neatbalstīs TP iniciatīvu par Saeimas pirmstermiņa atlaišanu, jo Latvija nevarot atļauties «tādu greznību kā haoss vairāku mēnešu garumā». Arī ne visus Valsts prezidenta dotos uzdevumus Saeimai LPP/LC varot atbalstīt. «Neesmu pārliecināts, vai prezidents visus uzdevumus Saeimai ir pietiekami nopietni pārdomājis,» aģentūrai LETA sacīja LPP/LC Saeimas frakcijas vadītājs Andris Bērziņš. Pēc viņa vārdiem, LPP/LC nevarot atbalstīt prezidenta ierosinājumu ierobežot deputātu pāriešanu no vienas frakcijas uz otro viena Saeimas sasaukuma laikā, jo šāda norma nebūtu demokrātiska. LPP/LC, rīt tiekoties ar Valsts prezidentu, neplānojot nākt klajā ar kādu savu iniciatīvu, bet «mēs gaidīsim, ko viņš mums teiks, un par to tad arī runāsim». Savukārt TP neplāno atkāpties no savas iniciatīvas par Saeimas pirmstermiņa atlaišanu. «Mūsu nodomi un noskaņojums nav mainījies,» aģentūrai LETA sacīja TP priekšsēdētājs Mareks Segliņš. Kā ziņots, rīt Rīgas pilī tiks turpināta pagājušajā piektdienā sāktā Zatlera un koalīcijā pārstāvēto politisko partiju vadītāju saruna. 16.janvārī notikusī abu pušu tikšanās noslēdzās bez rezultāta. 14.janvārī pēc Vecrīgā notikušajiem grautiņiem Zatlers Saeimai izvirzīja ultimātu, proti, viņš gan parlamentam, gan valdībai noteica trīs uzdevumus. Ja tie netiks pildīti līdz 31.martam, viņš rosinās tautas nobalsošanu par Saeimas atlaišanu. Saeimai ir jāpieņem Satversmes grozījumi, kas dotu tiesības tautai atlaist Saeimu, jāveic grozījumi Vēlēšanu likumā, izslēdzot tā dēvēto lokomotīvju principu un liedzot deputātiem mainīt partiju piederību viena parlamenta sasaukuma laikā, kā arī jāizveido uzraudzības padome. Savukārt Ministru kabinetam ir jāveic valdības un valsts institūciju reorganizācija, pēc profesionalitātes principa jāiekļauj valdībā «jaunas sejas» un jānozīmē Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītājs. 16.janvārī bija paredzēta pirmā koalīcijā pārstāvēto politisko partiju vadītāju tikšanās ar Zatleru pēc viņa izteiktā ultimāta. Īsi pirms tikšanās Segliņš paziņoja, ka viņa pārstāvētā partija aicinās Saeimu pieņemt likumu par parlamenta pirmstermiņa vēlēšanām šā gada martā. Šāds lēmums pieņemts, jo laikā, kad Latvijā un pasaulē valda ekonomiskā krīze, ir nepieciešama valdība un parlaments, kas krīzes apstākļos var pieņemt lēmumus ar tautas mandātu. Pēc tikšanās ar Zatleru Godmanis norādīja, ka no dienaskārtības netiek noņemts jautājums arī par viņa demisijas iespēju, taču pašlaik viņš šādu lēmumu nav pieņēmis un pildīs savas funkcijas. Būtiskais ir, kā noslēgsies dialogs ar prezidentu. Savukārt Segliņš uzsvēra, ka pēdējo dienu notikumi ir apliecinājuši, ka, lai valdība un Saeima varētu turpināt strādāt, tai ir jāsaņem jauns uzticības mandāts no tautas. «Atbildīgi lēmumi ir jāpieņem tiem, kam ir cilvēku uzticība,» sacīja Segliņš. Zatlers par izveidojušos situāciju komentārus nav sniedzis, tomēr viņa pārstāvji uzsver, ka prezidenta uzdevumi Saeimai un valdībai paliek spēkā. Prezidenta mērķis neesot panākt Saeimas atlaišanu, bet gan vairot tautas uzticību valsts varai.
ZZS nevarot atbalstīt Tautas partijas (TP) ierosinājumu pieņemt likumu par Saeimas pirmstermiņa vēlēšanām. «Tā ir TP izvēle, lai viņi strādā pie sava projekta, bet mēs to neatbalstīsim,» sacīja Brigmanis, norādot, ka prezidents ir uzdevis Saeimai uzdevumus, pie kuriem ir jāstrādā un nedrīkst vairīties no atbildības. Arī partijas LPP/LC Saeimas frakcija neatbalstīs TP iniciatīvu par Saeimas pirmstermiņa atlaišanu, jo Latvija nevarot atļauties «tādu greznību kā haoss vairāku mēnešu garumā». Arī ne visus Valsts prezidenta dotos uzdevumus Saeimai LPP/LC varot atbalstīt. «Neesmu pārliecināts, vai prezidents visus uzdevumus Saeimai ir pietiekami nopietni pārdomājis,» aģentūrai LETA sacīja LPP/LC Saeimas frakcijas vadītājs Andris Bērziņš. Pēc viņa vārdiem, LPP/LC nevarot atbalstīt prezidenta ierosinājumu ierobežot deputātu pāriešanu no vienas frakcijas uz otro viena Saeimas sasaukuma laikā, jo šāda norma nebūtu demokrātiska. LPP/LC, rīt tiekoties ar Valsts prezidentu, neplānojot nākt klajā ar kādu savu iniciatīvu, bet «mēs gaidīsim, ko viņš mums teiks, un par to tad arī runāsim». Savukārt TP neplāno atkāpties no savas iniciatīvas par Saeimas pirmstermiņa atlaišanu. «Mūsu nodomi un noskaņojums nav mainījies,» aģentūrai LETA sacīja TP priekšsēdētājs Mareks Segliņš. Kā ziņots, rīt Rīgas pilī tiks turpināta pagājušajā piektdienā sāktā Zatlera un koalīcijā pārstāvēto politisko partiju vadītāju saruna. 16.janvārī notikusī abu pušu tikšanās noslēdzās bez rezultāta. 14.janvārī pēc Vecrīgā notikušajiem grautiņiem Zatlers Saeimai izvirzīja ultimātu, proti, viņš gan parlamentam, gan valdībai noteica trīs uzdevumus. Ja tie netiks pildīti līdz 31.martam, viņš rosinās tautas nobalsošanu par Saeimas atlaišanu. Saeimai ir jāpieņem Satversmes grozījumi, kas dotu tiesības tautai atlaist Saeimu, jāveic grozījumi Vēlēšanu likumā, izslēdzot tā dēvēto lokomotīvju principu un liedzot deputātiem mainīt partiju piederību viena parlamenta sasaukuma laikā, kā arī jāizveido uzraudzības padome. Savukārt Ministru kabinetam ir jāveic valdības un valsts institūciju reorganizācija, pēc profesionalitātes principa jāiekļauj valdībā «jaunas sejas» un jānozīmē Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītājs. 16.janvārī bija paredzēta pirmā koalīcijā pārstāvēto politisko partiju vadītāju tikšanās ar Zatleru pēc viņa izteiktā ultimāta. Īsi pirms tikšanās Segliņš paziņoja, ka viņa pārstāvētā partija aicinās Saeimu pieņemt likumu par parlamenta pirmstermiņa vēlēšanām šā gada martā. Šāds lēmums pieņemts, jo laikā, kad Latvijā un pasaulē valda ekonomiskā krīze, ir nepieciešama valdība un parlaments, kas krīzes apstākļos var pieņemt lēmumus ar tautas mandātu. Pēc tikšanās ar Zatleru Godmanis norādīja, ka no dienaskārtības netiek noņemts jautājums arī par viņa demisijas iespēju, taču pašlaik viņš šādu lēmumu nav pieņēmis un pildīs savas funkcijas. Būtiskais ir, kā noslēgsies dialogs ar prezidentu. Savukārt Segliņš uzsvēra, ka pēdējo dienu notikumi ir apliecinājuši, ka, lai valdība un Saeima varētu turpināt strādāt, tai ir jāsaņem jauns uzticības mandāts no tautas. «Atbildīgi lēmumi ir jāpieņem tiem, kam ir cilvēku uzticība,» sacīja Segliņš. Zatlers par izveidojušos situāciju komentārus nav sniedzis, tomēr viņa pārstāvji uzsver, ka prezidenta uzdevumi Saeimai un valdībai paliek spēkā. Prezidenta mērķis neesot panākt Saeimas atlaišanu, bet gan vairot tautas uzticību valsts varai.
Tev patiks šie raksti
