Ko runā vīrieši?0

Apspēlēsim prātā tēmu Viņš laikam mani tomēr nemīl pa īstam, un tad pievērsīsimies četriem patiesiem stāstiem, lai saprastu, kas īsti lācītim vēderā. Tā nebūs savdabīga medīšanas antoloģija, bet gan tas, kā viņi mīl, kā saprot mīlestību, ko dara, ko no tās sagaida, kā cenšas un ko nesaprot paši savās attiecībās. Cik cilvēku, tik variantu. Papļāpājām ar četriem nopietniem un savās jomās veiksmīgiem vīriešiem ap trīsdesmit. Interesanti, bet fakts – viņi nebija jāpierunā komentēt šo tēmu, viņiem bija daudz ko teikt.

Visi četri mūsu raksta varoņi, ņemot vērā personīgo pieredzi, atbildēja uz šādiem jautājumiem:
1. Vai, tavuprāt, pastāv atšķirības tajā, kā mīl sieviete un kā mīl vīrietis?
2. Kā tavai sievietei būtu jājūt tas, ka tu viņu mīli un ka viņa tev ir vienīgā? Kā tu paud savas jūtas?
3. Vai vienmēr izproti savas sievietes rīcību?
4. Vai runāt par jūtām skaļi ir OK, vai ir normāli, ka katru dienu tev prasa: ”Vai tu mani mīli?!”
5. Kādai jābūt sievietei, ar kuru tu vēlētos būt kopā?


Gints, 33, pārdošanas vadītājs vadošā nozares uzņēmumā.
Trīs gadus precējies, bērnu nav.
Simpātisks, skaļš, jautrs, ietiepīgs, nepārliecināms.

1., 2., 3 „Jā. Viennozīmīgi. Mēs, es un mana sieva, mīlam dažādi. Man jārūpējas par mums. Visu dienu raujos darbā, lai varētu apmaksāt rēķinus, lai pietiktu izklaidēm, lai sieva varētu strādāt darbu, kas viņai patīk, bet nav diži ienesīgs. Vai tad tas, ka es mīlu viņu vienīgo, nav sajūtams no tā, ka ar naudiņām izdzīvojam, ka esmu pēc darba uzreiz mājās, ka brīvdienas pavadām kopā?” jautā Gints. No sākuma sieva pukstējusi par naudu; kad tā parādījusies, tad nav bijis izremontēts balkons vai pieliktas lampas. Kad tas izdarīts – tu man par maz uzmanības pievērs un par maz seksa. Gints ir sašutis: „Bet es taču visu daru, lai mums būtu labi!” Runājot par seksu, gan esot nianse. Viņš to salīdzina ar nabagiem un biezajiem – nabagi (piemēram, viņš studenta gados) ņem, kad tik dabū, bet biezie – kad sagribas. Viņš skaidro, ka seksa ir mazāk ne jau tādēļ, ka mīlētu mazāk, bet tādēļ, ka vairs nav stresa par to, kad un ar ko to varētu dabūt nākamreiz. „Tāpat gan mājās, gan cilvēkos sabučojot, apķerot, pabužinot – vai tad tā nav pieķeršanās pazīme? Man gribas vairāk atzinīgu vārdu, arī publiski.”

4., 5. „To, ka sieva mani mīl, es dzirdu katru dienu, vakaru un rītu. Un dzirdu arī jautājumu: ”Vai tu mani mīli?!” Es neesmu runātājs, bet darītājs. Es šos vārdus varu pateikt tikai īpašos brīžos. Tas var būt reizi piecos gados. Man šķiet banāli runāt par to, jo tad šo vārdu nozīme notrulinās. To, ka sieva mani mīl, es justu arī bez tukšās runāšanas – es skatos uz darbiem. Ir nopirkts kaut kas īpašs, garšīgs, uztaisītas vakariņas, ceļasoma sakrāmēta (lai gan neesmu prasījis), mani mīļi sagaida mājās, nekašķējas cilvēkos, nepazemo mani publiski... Vai tad jābūt kā amerikāņu filmās, kur visi viens otru skaļi mīl? Savukārt citas sievietes man vairs ir tikai vizuāls baudījums. Es pietiekami lepojos ar savu sievu – lai gan viņa ir pārlieku ekpresīva, viņa izskatās labi, ir gudra, strādā pieklājīgu darbu, grib manu bērnu un arī citi vīrieši uz viņu atskatās... Ko vēl vairāk.”


Andris, 32, apsardzes firmas valdes priekšsēdētājs.
Gadu precējies, tad šķīries, ir meita.
Ļoti pašpārliecināts; zina, ko grib; ierobežojumi neeksistē.

1. „Protams, ka starp sieviešu un vīriešu mīlestību pastāv diezgan liela atšķirība. Protams, man patīk sievietes, bet mirkļa aizraušanos es nesaucu par mīlestību. Man patīk izskatīgas, koptas, slaidas sievietes, koķetērija, man patīk sekss un tas, kas jādara, lai līdz tam nonāktu, – izbraucieni, vakariņas un...”
Andris uzskata, ka sievietes, kuras ļaujas mirklim, pašas mazliet ir vainīgas. Viņš nesaprot, ka mūsdienās vīrieša vārdi līdz pirmajai naktij gultā liek aptumst skaidrajam prātam. „Ticu, ka ir arī patiesas jūtas, taču mūsdienās tas nav populāri. Nepiekrītu, ka sieviete mīl ar sirdi, bet vīrietis ar locekli. Ja vīrietī sāk rosīties patiesa interese, tad gulta nav primārais,” spriež Andris.

2., 3., 4., 5. „Šobrīd lielākā daļa vīriešu un sieviešu ir ieslīkuši izdzīvošanas ritmā, aizmirsuši par īstām jūtām, viss notiek kaut kādā savstarpējā izmantošanas režīmā.
To, kas man ir, kas es esmu tagad, pats esmu sasniedzis savām rokām, jo savulaik darīju pat celtniecības darbus un strādāju Īrijā. Atgriezos, jo sapratu, ka kaut kādu stāvokli savu vajadzību apmierināšanai varu sasniegt tikai šeit.”
Andris stāsta, ka daudz kas dzīvē, arī labi nodrošinātā ikdiena, ir sasniegta, pateicoties sievietēm. Pateicoties tam, ka Andrim viņa dzīvē nozīmīgām sievietēm gribējies par spīti pierādīt, ko viņas ir zaudējušas. Pēc rakstura viņš ir pašpārliecināts un pats atzīst, ka vienmēr dabū to, ko iekārojis, jebkādiem līdzekļiem – vienalga, vai tas būtu suši pulksten piecos no rīta, vai arī pamosties vakarā jau Kenijā. Svešas laulības gan tīšuprāt nejaucot ārā.

Andrim ir augstas prasības pret sevi, to pašu viņš prasa no saviem līdzcilvēkiem, arī sievietes. Viņš, ja mīl, tad dod daudz un arī pretī prasa daudz, sākot no perfekta izskata, kārtīgām vakariņām mājās un viņa bērna perfektu audzināšanu. Ja mājās viss ir kārtībā, viņš nemeklēs blakus gultu stāstus, par citām priecāsies tikai ar acīm un tukšu koķetēšanu, taču viņa īstā mīlestība ir skarba. Nekādu daiļrunīgu vārdu, mīla sievietei jāizjūt tajā, cik ļoti atvieglota ir viņas ikdiena – skaistumkopšana, ceļojumi, mājkalpotāja un aukle. Runāšana par attiecībām, kā apgalvo šis vīrietis, attaisnojas tikai krīzes gadījumos, kad jārisina problēma. Savukārt, ja sākas bļaustīšanās, tad esot jūtams jau attiecību gala sākums.


Ingars, 31, strādā PR aģentūrā.
Neprecējies, bez bērniem.
Šarmants, interesants, patīkams, piesaistošs, mīļš
1. Ingars atzīst, ka stereotips par vīriešu seksuālo apmātību, protams, balstās daļā patiesības, taču tas nenozīmējot, ka vīriešiem nav jūtu vai emociju. Precīzāk tomēr būtu teikt, ka vīriešiem sirds ir acīs. Vispirms zaķis jāapskata, jānopēta, pēc tam jau var arī uzsākt sarunu. Zināms, ka ne vienmēr labai formai ir arī labs saturs, savukārt dažreiz pilnīgi pietiek ar formu (bet tas esot uz neilgu laiku).

2. Ingara sieviete viņa mīlestību sajustu, ja „viņa man tā ciešāk pieglaustos. Tas gan tomēr vairāk ar iekāri būtu saistīts. Dzejoļus neskaitu, zem logiem naktī arī nedziedu. Vienkārši pret savu mīļo esmu mazāk piekasīgs un krietni mīļāks nekā pret pārējiem. Jārūpējas taču par savu čabulīti”.

3. Vispār, ja kādu cilvēku mīli, tad jāmācas piebremzēt savu ego un jāakceptē otra cilvēka personība. Citādi sanāk saimnieka/kalpa situācija gan faktiski, gan emocionāli. Vai arī notiek nepārtraukti cīniņi, kuros katra partnera ego cenšas gūt virsroku un saglabāt patstāvību. Vispār man patīk situācija, kurā viss pa lielam ir 50:50, it sevišķi naudas lietās. Jo mana sieviete man nav jāuzpērk, savukārt viņai nav jājūtas man parādā. Tradicionālais – es nopirku vakariņas, bet tu tagad nodrošini seksu, man liekas diezgan briesmīgi. Un man nepatīk būt sponsoram.

4. Pārāk daudz par abpusējām jūtām runāt nevar, citādi jūties tā, kā dzīvojot kopā ar psihoterapeitu. Katrai emocijai, strīdam vai pārpratumam tad tiek meklēts psiholoģisks pamatojums, ar kuriem pilni sieviešu žurnāli. Baigi racionāli. Otrs pretstats – nepārtraukta čubināšanās un mīļvārdiņu lietošana. Manuprāt, tas ir zīdainiski. Uz jautājumu "Vai tu mani mīli?" visreālākā atbilde varētu būt: "Acīmredzot, jā, jo neesmu tevi vēl pametis". Bet par abpusēju fizisku samīļošanu esmu tikai un vienīgi par. Sievietes ķermenis taču ir vislieliskākais samīļošanas objekts. Tam pieskarties, to apskaut, tā taču ir tīrā bauda!

5. Ingars atzīst, ka ir ļoti egocentrisks, iespējams, tieši tādēļ šobrīd viņam savas sievietes nav. Pirmkārt, jau darbs prasa daudz laika un daudz enerģijas, un, otrkārt netiek izmantotas parastās iepazīšanās iespējas, „man patīk tās divas brīvās nedēļas dienas veltīt sev un justies labi, nevis kluboties, meklēt seksu un pēc tam lāpīties. Turklāt lielākā daļa mana vecuma sieviešu neklubojas, bet sēž mājās pie vīra vai ar bērniem. Savukārt tās, kuras tusē, ir vai nu trakas vīra meklētājas, neārstējamas kodējas, vai arī pārgulējušas ar puspilsētu, kas arī nav man pieņemams variants”.
Sievietei, kura tagad gribētu būt ar viņu kopā, būtu jāspēj pārliecināt Ingaru, ka divtulība ir labāk, nekā vientulība.

Ēriks, 30, virsnieks.
Neprecējies, nupat šķīries pēc septiņus gadus ilgām attiecībām.
Noslēpumains, izcilu humoru, ar harismu, iepazīts, grūti aizmirstams.
1. „Domāju, ka pastāv 101 veids, kādā iespējams otru mīlēt. Šķiet, ka katrs tomēr mīl savādāk un iedalījums pēc dzimuma diez vai ir noteicošais. Taču, ja jāmeklē kopsakarības... Domāju, ka jā – sievietes pēc dabas ir emocionālākas, tādējādi viņas varbūt vairāk mīl ar sirdi, savukārt vīrietis –ar prātu. Vīrietis tomēr ir lielāks aprēķinātājs – viņš mīl un skaidri apzinās, kādēļ viņš mīl šo sievieti. Savukārt sieviete mīl, un viņai pārējais ir mazsvarīgs – ja ir tauriņsajūta vēderā, tad nekam citam vairs nav nozīmes. Patiesībā ceru, ka viss nav tik vienkārši. Gribētos, lai jebkuram ir iespēja sajust to dīvaino bioķīmisko reakciju un neanalizēt tās cēloņus vai sekas. Tik vienkārši.”

2. „Vīrietim, lai viņa sieviete justu, ka viņš patiešām domā par viņu, tas jāliek just. Ideālā formula ir vienkārša, jādara viss, lai sieviete saprastu, piemēram, ka viņu iekāro... Tikai ir jāmāk izvēlēties veidu, kādā viņai likt to nojaust. Ar roku rakstīta vēstule, ko saņem pa pastu... Īsziņa, kas nosūtīta nakts vidū, neskatoties uz to, ka guļam blakus... Skūpsts teātrī vai slēpts, divdomīgs pieskāriens, esot draugu lokā.. ☺ Un, protams... nesalīdzināt viņu ar iepriekšējo, izrādīt mazliet veselīgas greizsirdības, vienkārši cienīt, nedaudz apbrīnot un iegūt viņu ne tikai tumsā, gultā un zem segas.”

3. „Ja es vienmēr izprastu sievietes rīcību, man būtu jāsāk domāt, ka ar mani kaut kas nav kārtībā. Jau bērnudārzā pamanīju, ka meitenes no puikām atšķiras. Zinu, ka sievietēm ir citas vērtības, cits domāšanas veids un uzskati. Ja sieviete ir neapmierināta ar kaut ko attiecībās, nekas cits neatliek, kā uzrīkot spilvenkauju, pēc tam apsēsties un izrunāties. Savukārt, ja sieviete ir neapmierināta ar visu un vienmēr... Nu, tad diez vai šādām attiecībām ir nākotne. Attiecības tomēr veido divi cilvēki, un nevar būt tā, ka viens ziedojas tām pilnībā, taču otrs ir neapmierināts. Pat tad, ja šī ir, manuprāt, visburvīgākā sieviete Vakareiropā, būtu vajadzīga pašcieņa un drosme, lai pieliktu punktu šādām attiecībām.”

4. „Manuprāt, skaļi par jūtām jārunā tad, ja ir radušās šaubas par to stiprumu. Ja sieviete jutīs pietiekamu uzmanību no vīrieša puses, ja būs emocionāli piepildīta savstarpēja saskaņa un fiziskā pievilcība, šāds jautājums neradīsies. Tas, protams, nenozīmē, ka mīlestības apliecinājums vārdos ir lieks, ja pašam negribas šos vārdus teikt. Domāju, ka negaidītā brīdī ausī iečukstētie banālie trīs vārdi ir kā saldais bez otrā. Bet meitenēm taču garšo saldumi.☺ Bet var taču tos vārdus ar viņas krāsām uzrakstīt uz spoguļa, uz lapiņas un ielikt viņai kabatā, var taču no vīnogām to uzrakstu izveidot uz klavieru vāka. Tad vārdiem būs lielāks spēks. Un arī klavieres skanēs savādāk.☺ Turklāt neviens nepieprasīs šos vārdus katru dienu.”

5. „Sievietei, ar kuru gribu būt kopā, ir jābūt gudrai, noslēpumainai un iekārojamai. Par gudrību... Manai sievietei ir jābūt ar vispusīgām interesēm. Tikai ar tādu cilvēku ir iespēja ikdienas sarunas izvērst ārpus ķēķa tematikas. Viņai jābūt padziļinātai interesei par kaut ko šajā dzīvē – kultūru, mākslu, mūziku, sportu. Jāzina, kad ir dibināta Latvijas valsts, un jāzina, ka platākais ūdenskritums Eiropā ir Ventas rumba Kuldīgā. Par noslēpumiem... Manai sievietei jābūt saviem maziem, tikai viņai vien zināmiem sievišķīgiem noslēpumiem – kaut kādai slēgtai pasaulei, kurā es netieku ielaists. Sieviete nedrīkst atklāties visa un uzreiz, viņa nedrīkst būt atvērta grāmata, kuru var lasīt jebkurš. Viņai jāprot uzturēt vīrietī interesi, vīrieša dabisko mednieka instinktu, jāprot pārsteigt ar sevi arī pēc trim un pieciem gadiem. Par pārējo... Seksuāli iekārojama ir simpātiska un kopta sieviete, kura prot smaidīt arī ar acīm. Man patīk augumā slaidas sievietes, tādas, kuras varu ņurcīt, burzīt un nēsāt uz rokām. Viņai ir jāprot izsmalcināti flirtēt. Un šo prasmi nedrīkst zaudēt vai nolikt malā tikai tādēļ, ka mēs juridiski un fiziski esam saistīti. Šādai prasmei ir jāsaglabājas līdz brīdim, kad mūsu mazbērni pie eglītes skaitīs Ziemassvētku dzejolīšus.
Esmu pārāk prasīgs? Jā. Bet maz gribēt nav vērts.”


Gadījumi pavisam atšķirīgi. Sistēmu un shēmu, kā būt apmierinātām ar tiem, kurus mīlam, nav. Secinājums pēc sarunām ir viens – mīlot un esot mīlētai, jāmācās tulkot! Padomā, kurā no aprakstītajām situācijām esi tu pati, kā tu uzvedies, ko runā, kā dari un kā tevi uztver – atbildes vari izlobīt savas.
Skaidrs ir tas, ka tikmēr, kamēr lidināmies pa gaisu un sapņojam par mūžīgu acīs skatīšanos, vīrietim galvā ir domas par darbu. Vīrietis strādās, cik nu spēka un saprašanas, lai būtu iztikšana, un par to kā loģisku iznākumu gaidīs acis piesaistošu izskatu un tuvību.