Es graizos. Es beidzot esmu ar zēnu, kuru mīlu jau 3 gadus.Es biju atpakaļ pilsētā, lai satiktu viņu, un mēs pavadījām neaizmirstamu nedēļas nogali. Viņš ir vienīgais cilvēks, kuram es pirmo reizi īsti uzticos. Kad es gāju prom, viņš mani apskāva. Vēlāk es kļuvu histēriska un gribēju atkal graizīt sevi. Mans nazis bija manā kabatā. Bet tagad tas ir pazudis. Viņš ir arī kabatzaglis.;)
Šodien bija manas komandas pirmā spēle.Mana ģimene neatnāca-viņiem bija labākas lietas, ko darīt. Es biju dusmīgs par to, bet pēkšņi, es redzēju sau vēctēvu un viņš teica, ka man viss izdodas lieliski. Es uzgāju uz futbola laukuma ar asarām acīs... Mans vectēvs nomira pirms 10 gadiem.
