Viens no lielākajiem bioloģijas jautājumiem ir ģenētiskā koda attīstība, kas balstās uz 20 aminoskābēm. Kā šī sistēma izveidojusies un kādēļ tieši 20 aminoskābes? Aminoskābes Saules sistēmā un ārpus tās robežām nav nekāda eksotika. Eksperimenti, kuros mēģināts simulēt pirmatnējās Zemes atmosfēras apstākļus, ir rezultējušies ar 10 aminoskābju rašanos. Šīs pašas 10 aminoskābes mūsdienās nereti tiek atrastas meteorītu paraugos. Tā ir acīmredzama, bet neizskaidrota saikne. Higs un Pudrics uzskata, ka tā nav sakritība. Viņi sava pētījuma ietvaros sarindoja visas zināmās aminoskābes, kas veido olbaltumvielas, pamatojoties uz to izveidošanās termodinamisko iespējamību. Pirmatnējās dzīvības formas, iespējams, izmantoja tikai šīs 10 primitīvākās jeb prebiotiskās aminoskābes, kurām vēlāk pievienojās atlikušās, jau sarežģītākās un grūtāk sintezējamās. Šobrīd zināmais 20 aminoskābju komplekts varētu būt pilnībā izveidojies pirms aptuveni 3,5 miljardiem gadu. Higs un Pudrics nav pirmie, kas izsaka ideju, ka pirmais ģenētiskais kods sastāvēja no 10 aminoskābēm. Viņu idejas pamatojums ir termodinamikas likumi, kas darbojas gan uz Zemes, gan starpzvaigžņu gāzes un putekļu mākoņos, kuros ir novērota šo prebiotisko aminoskābju esamība. Teorētiski termodinamikas likumi darbojas arī uz jebkuras kosmosā esošas planētas. Visums ir ļoti sakārtota un labi organizēta vide. Vai tas nozīmē, ka citplanētieši varētu tomēr būt daudz līdzīgāki mums? Varbūt multiversu teorija par vidi, kas derīga konkrētai dzīvības izpausmei, nemaz nav tik peļama? "Termodinamikas un tai sekojošās dabīgās atlases kombinācija liecina, ka ģenētiskais kods, ko mēs vērojam uz Zemes, varētu būt līdzīgs dzīvībai citur kosmosā," tā teikts abu zinātnieku pētījuma secinājumos. To, vai šī ideja ir pareiza, vai tā tiešām darbojas arī citur visumā, visticamāk, varēsim uzzināt tikai tad, kad "paspiedīsim roku" pirmajiem citplanētiešiem.
Kāpēc citplanētieši varētu būt lidzīgu mums?9
12
2
Kādi gan varētu izskatīties mūsu saprāta brāļi visumā? Vai tie kaut
mazliet varētu līdzināties mums pazīstamajām dzīvības formām? Pauls
Higs un Ralfs Pudrics no Makmāstera universitātes Kanādā ir izpētījuši,
ka citplanētieši varētu būt visai līdzīgi mums pazīstamajām dzīvības
izpausmēm.
Viens no lielākajiem bioloģijas jautājumiem ir ģenētiskā koda attīstība, kas balstās uz 20 aminoskābēm. Kā šī sistēma izveidojusies un kādēļ tieši 20 aminoskābes? Aminoskābes Saules sistēmā un ārpus tās robežām nav nekāda eksotika. Eksperimenti, kuros mēģināts simulēt pirmatnējās Zemes atmosfēras apstākļus, ir rezultējušies ar 10 aminoskābju rašanos. Šīs pašas 10 aminoskābes mūsdienās nereti tiek atrastas meteorītu paraugos. Tā ir acīmredzama, bet neizskaidrota saikne. Higs un Pudrics uzskata, ka tā nav sakritība. Viņi sava pētījuma ietvaros sarindoja visas zināmās aminoskābes, kas veido olbaltumvielas, pamatojoties uz to izveidošanās termodinamisko iespējamību. Pirmatnējās dzīvības formas, iespējams, izmantoja tikai šīs 10 primitīvākās jeb prebiotiskās aminoskābes, kurām vēlāk pievienojās atlikušās, jau sarežģītākās un grūtāk sintezējamās. Šobrīd zināmais 20 aminoskābju komplekts varētu būt pilnībā izveidojies pirms aptuveni 3,5 miljardiem gadu. Higs un Pudrics nav pirmie, kas izsaka ideju, ka pirmais ģenētiskais kods sastāvēja no 10 aminoskābēm. Viņu idejas pamatojums ir termodinamikas likumi, kas darbojas gan uz Zemes, gan starpzvaigžņu gāzes un putekļu mākoņos, kuros ir novērota šo prebiotisko aminoskābju esamība. Teorētiski termodinamikas likumi darbojas arī uz jebkuras kosmosā esošas planētas. Visums ir ļoti sakārtota un labi organizēta vide. Vai tas nozīmē, ka citplanētieši varētu tomēr būt daudz līdzīgāki mums? Varbūt multiversu teorija par vidi, kas derīga konkrētai dzīvības izpausmei, nemaz nav tik peļama? "Termodinamikas un tai sekojošās dabīgās atlases kombinācija liecina, ka ģenētiskais kods, ko mēs vērojam uz Zemes, varētu būt līdzīgs dzīvībai citur kosmosā," tā teikts abu zinātnieku pētījuma secinājumos. To, vai šī ideja ir pareiza, vai tā tiešām darbojas arī citur visumā, visticamāk, varēsim uzzināt tikai tad, kad "paspiedīsim roku" pirmajiem citplanētiešiem.
Viens no lielākajiem bioloģijas jautājumiem ir ģenētiskā koda attīstība, kas balstās uz 20 aminoskābēm. Kā šī sistēma izveidojusies un kādēļ tieši 20 aminoskābes? Aminoskābes Saules sistēmā un ārpus tās robežām nav nekāda eksotika. Eksperimenti, kuros mēģināts simulēt pirmatnējās Zemes atmosfēras apstākļus, ir rezultējušies ar 10 aminoskābju rašanos. Šīs pašas 10 aminoskābes mūsdienās nereti tiek atrastas meteorītu paraugos. Tā ir acīmredzama, bet neizskaidrota saikne. Higs un Pudrics uzskata, ka tā nav sakritība. Viņi sava pētījuma ietvaros sarindoja visas zināmās aminoskābes, kas veido olbaltumvielas, pamatojoties uz to izveidošanās termodinamisko iespējamību. Pirmatnējās dzīvības formas, iespējams, izmantoja tikai šīs 10 primitīvākās jeb prebiotiskās aminoskābes, kurām vēlāk pievienojās atlikušās, jau sarežģītākās un grūtāk sintezējamās. Šobrīd zināmais 20 aminoskābju komplekts varētu būt pilnībā izveidojies pirms aptuveni 3,5 miljardiem gadu. Higs un Pudrics nav pirmie, kas izsaka ideju, ka pirmais ģenētiskais kods sastāvēja no 10 aminoskābēm. Viņu idejas pamatojums ir termodinamikas likumi, kas darbojas gan uz Zemes, gan starpzvaigžņu gāzes un putekļu mākoņos, kuros ir novērota šo prebiotisko aminoskābju esamība. Teorētiski termodinamikas likumi darbojas arī uz jebkuras kosmosā esošas planētas. Visums ir ļoti sakārtota un labi organizēta vide. Vai tas nozīmē, ka citplanētieši varētu tomēr būt daudz līdzīgāki mums? Varbūt multiversu teorija par vidi, kas derīga konkrētai dzīvības izpausmei, nemaz nav tik peļama? "Termodinamikas un tai sekojošās dabīgās atlases kombinācija liecina, ka ģenētiskais kods, ko mēs vērojam uz Zemes, varētu būt līdzīgs dzīvībai citur kosmosā," tā teikts abu zinātnieku pētījuma secinājumos. To, vai šī ideja ir pareiza, vai tā tiešām darbojas arī citur visumā, visticamāk, varēsim uzzināt tikai tad, kad "paspiedīsim roku" pirmajiem citplanētiešiem.
Reklāma
Tev patiks šie raksti
