Saeimas pieņemtais likums par Lisabonas Līgumu apdraud Latvijas suverenitāti
Atklātā vēstule Latvijas sabiedrībai un medijiem 20.03.2009
Pārkāpts Satversmes 2.pants
Lisabonas līgums, ko 2008.gada 8.maijā bez sabiedrības informēšanas un ieklausīšanās tautas viedoklī apstiprināja Saeima, dramatiski maina Eiropas Savienības uzbūvi un lēmumu pieņemšanas kārtību. Birokrātiem un ierēdņiem tiek nodrošināts labvēlīgs tiesiskais režīms, un tai pašā laikā tiek likvidētas dalībvalstu tiesības izlemt visus būtiskākos jautājumus. Ar Lisabonas līgumu tiek mazināta Latvijas suverenitāte, kaut arī par to nav notikusi tautas nobalsošana. Tās ir mūsu Satversmē noteiktās tiesības lemt par valstij īpaši svarīgiem jautājumiem.
Latvijai tiks atņemtas Latvijai piederošās pašnoteikšanās tiesības
Lisabonas līgums nosaka, ka dalībvalstīm un to iedzīvotājiem līdz minimumam tiks samazinātas iespējas ietekmēt politiskos un ekonomiskos procesus pašu valstīs. Eiropas institūcijām tiks nodotas vēl lielākas kompetences. Nacionālajiem parlamentiem pilnībā tiks atņemtas iespējas regulēt enerģētiku pašu valstīs, ES pārņems dalībvalstu ārpolitikas un drošības politikas jautājumus (tiks ieviests viens Ārlietu augstais pārstāvis, kurš paudīs ES ārpolitisko nostāju), dalībvalstīm būs jāpiemēro ES institūciju pieņemtie likumi, nevis jāizstrādā savi. Dažkārt pat būsim spiesti mainīt Satversmi.
Pārkāpts Satversmes 1.pants
Lēmumu pieņemšana ES līmenī, kā arī likumdošanas izstrāde kļūs nedemokrātiska. Eiropas Komisijai - institūcijai, kam vienīgajai ir likumu ierosināšanas tiesības, Lisabonas līgums nosaka vēl lielākas pilnvaras. EK veido nevis valstu vēlēti pārstāvji, bet gan vienkārši darbā pieņemtie dalībvalstu iedzīvotāji, kuriem nav noteikta konkrētas valsts interešu pārstāvēšana. Mazajām dalībvalstīm būtiski ir atņemtas iespējas ietekmēt lēmumu pieņemšanas procesu: ja līdz šim visi lēmumi tiek pieņemti pēc vienprātības principa vai kvalificētā vairākuma principa, tad pēc Lisabonas līguma spēkā stāšanās būs nepieciešams t.s. «dubultais kvalificētais vairākums». Tas nozīmē lielo valstu diktātu, jo lēmums tiktu pieņemts tikai tad, ja tiktu pārstāvēti 65% ES dalībvalstu iedzīvotāju. Jaunais obligātais balsošanas kritērijs ievērojami palielina lielo dalībvalstu lomu. Turpretī, lai nobloķētu jebkurus lēmumus pietiks ar 35% ES dalībvalstu iedzīvotāju balsu. K.Ulmanis ir teicis: „Kāda tad nu ir bijusi seno latviešu tiesību jeb pienākumu deklarācija vai garīgā Satversme? Tā nav uzrakstīta, bet tās sastāvdaļas ir saglabājušās mūsu dainās, un tās lielo noderīgumu varam izprast no tā, ka mūsu tauta un, vienīgi pateicoties tai, ir tik ilgi nodzīvojusi.”
Latvija nevarēs izstāties no ES
Vēl vairāk - līgumā paredzēta neskaidra izstāšanās kārtība, kas rada vairāk jautājumu nekā atbildes — dalībvalstij par izstāšanos jāpaziņo Eiropas Padomei, pie kam valstij, kas vēlas izstāties, ir aizliegts piedalīties diskusiju procesā par izstāšanos vai tās noteikumiem. Vienpusēji valsts var izstāties tikai pēc diviem gadiem, kuru laikā ES var uzspiest dalībvalstij neizdevīgus vai neizpildāmus nosacījumus, kas kavētu izstāšanos vai arī padarītu to neiespējamu. Nav noteiktas ne jomas, kur valstij un ES būtu jāvienojas, ne arī parakstāmā līguma punkti.
Lisabonas līgums pilnībā sagrauj Latvijas tautsaimniecību
Latvija jau pašlaik ir zaudējusi vairākas tautsaimniecības nozares, kas ir bijušas Latvijas ekonomikas pamatā vairāk nekā 100 gadus, piemēram, cukurrūpniecību un zvejsaimniecību. Mūsu valstij nonākšana vēl lielākā atkarībā no lēmumu pieņēmējiem ir bīstama. Vai birokrāti, ierēdņi un politiķi, kas neatskaitās Latvijas sabiedrībai rīkosies visupirms mūsu valsts interesēs? Pēc Lisabonas līguma spēkā stāšanās vairs pat teorētiski nebūs neviena iespēja mainīt vēl kādus Latvijas ekonomikai nāvējošus lēmumus.
Ignorējot visus šos faktus un, iespējams, pat neizlasot Lisabonas līguma tekstu, Latvijas Saeimas deputāti ratificēja šo līgumu 12 minūtēs. Latvijas politiskās elites cinisms un atteikšanās rēķināties ar tiem, kuri viņus ievēlējuši, sasnieguši tādu pakāpi, ka tā īsti par Lisabonas līguma sekām sabiedrība uzzināja tikai tagad, kad vairāki Latvijas pilsoņi apstrīdējuši Satversmes tiesā šī līguma ratifikāciju Saeimā.
Mēs, apakšā parakstījušies, pievienojamies viedoklim, ka par Lisabonas līgumu, kas būtiski samazina un ierobežo Latvijas suverenitāti un kas konstituēta Latvijas Satversmes 2. pantā, ir jānotiek tautas nobalsošanai!
Mēs esam PRET Latvijas nodošanu, atdošanu un pārdošanu!
