Jurijs Gagarins.4
10
3
1963. gadā daudzās valstīs Juriju Gagarinu sagaidīja tā, kā patlaban gatavi sagaidīt vienīgi Romas Pāvestu : cilvēki stāvēja ceļa malā, lai tikai varētu ieraudzīt mašīnu ar cilvēku, kuru sauca par Zemes Dēlu un Visuma Pilsoni.
Doties ārzemju vizītēs Gagarinam nācās visai bieži. Tā no Rīgas viņa ceļš veda uz tālo Kubu, Meksiku un VDR (Berlīnē Zemes Dēls kopā ar Valentīnu Tereškovu noskatījās Eiropas futbola čempionāta atlases maču, kur pirms spēles sākuma abus kosmonautus lūdza izdarīt simbolisku sitienu pa bumbu.)
Kā jau tika minēts, tolaik Gagarinam bija daudz skaļu titulu : uz Rīgu bija atlidojis Padomju Savienības Varonis, ordeņa “Nīlas kaklarota” kavalieris, Bulgārijas un Čehoslovākijas Sociālistiskā Darba Varonis, Indonēzijas un Libērijas valstu augstāko apbalvojumu īpašnieks, daudzu desmitu pasaules pilsētu goda pilsonis, pasaules rekordists lidojuma augstumā. ( Cik tas arī nebūtu neticami, bet šis Gagarina rekords nav pārspēts vēl šobaltdien, jo vēlāk neviens vienvietīgais kosmiskais kuģis nebija lidojis tik augstā orbītā).
Rīgā Jurijs Gagarins nodevās sev jau ierastajai darbībai : izdalīja autogrāfus, tikās ar skolniekiem ... Varbūt viņš pat nepievērsa uzmanību tam, ka Rīgā ir viņa vārdā nosauktā iela. Toties to, ka par savu brīnumaino likteni viņam būtu lielā mērā jāpateicas tieši šai pilsētai, domājams, Gagarins labi zināja. Jo pirmais pasaules kosmonauts bija šādu vārdu autors : “Slavenajā kosmonautikas teorijas un prakses pamatlicēju plejādē goda vieta pieder Fridriham Arturovičam Canderam.”
Reklāma
Tev patiks šie raksti
